Rīga skaitīs mirušos un apglabātos; Valsts kontrole sākusi kapu revīziju

Rīgas domes Kapsētu pārvalde līdz šim bez rezultāta domei lūgusi vairāk par 200 000 eiro, lai digitālā formā pārvērstu ziņas par Jaunciema, Bolderājas un Pļavnieku kapos apbedītajiem. Tas ļautu sakārtot trīs Rīgas pilsētas kapsētu saimniecību, kuras trūkumu dēļ pašlaik kapavietu tīkotāji un atbildīgie par jau piešķirtajām vietām domi varot apkrāpt. Tikmēr lietas, ko Rīga nu steidzas sakārtot, apjomīgā kapu saimniecības revīzijā citās pašvaldībās pēta arī Valsts kontroles revidenti.

Rīgas Kapsētu pārvalde vēlas kļūt modernāka

Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta investīciju plānā Jaunciema, Bolderājas un Pļavnieku kapu digitalizācija iekļauta jau pērno darbu sarakstā. 207 000 eiro vajadzīgi, lai elektronizētu datus par lielākajās atvērtajās kapsētās apglabātajiem, stāsta Rīgas domes Kapsētu pārvaldes priekšnieks Gints Zēla.

Informācijas digitalizācija nepieciešama, lai Kapsētu pārvaldes lēmumi, piemēram, par kapavietu piešķiršanu, būtu pieņemti, balstoties uz precīziem datiem. Tas ļautu Kapsētu pārvaldei kļūt modernākai, un to “nevarētu apkrāpt, apšmaukt, būtu godīgi dati”, norāda Zēla.

Tāpat Kapsētu pārvalde prasīs naudu kārtējai kapu paplašināšanai, kā arī mēģinās atdzīvināt domu par noārdāmo atkritumu šķirošanu. Taču Rīgas dome kapiem atvēl tik maz naudas, ka nepietiek pat bīstamo koku nozāģēšanai, atzīst Zēla. Līdz šim nozāģēti 38 bīstamie koki, un šīs programmas turpināšanai pārvalde cer uz Vides fonda atbalstu.

Valsts kontrole revidēs kapus

Tikmēr Jūrmalas, Liepājas, Aglonas, Engures, Kārsavas, Ogres, Pļaviņu, Priekules, Rojas, Rūjienas un Viesītes pašvaldību kapu saimniecības pašlaik pēta Valsts kontroles revidenti.

Viņi revīzijā skaidro, vai pašvaldību rīcība kapsētu apsaimniekošanā ir likumīga un lietderīga. Tiek skaidrotas atbildes uz iedzīvotājus interesējošiem jautājumiem, stāsta Valsts kontroles padomes loceklis Edgars Korčagins.

Revidenti pārbaudīs, kā pašvaldības plāno kapsētu attīstību, kā organizē ikdienas apsaimniekošanu, vai iedzīvotājiem ir pieejama informācija, kā organizē apbedīšanu, kādi pakalpojumi pieejami, kādas ir izmaksas, stāsta Korčagins.

Revidenti arī pārbauda, kā tiek uzskaitīti kapsētās apbedītie – vai pašvaldība vispār zina, kur vēl ir iespējams veikt apbedījumu un vai spēj palīdzēt interesentam atrast radinieka kapavietu. Piemēram, kādā pašvaldībā atklājies, ka mirušo un kapavietu saraksts pieejams tikai kādas darbinieces mobilajā telefonā.

Revīziju Valsts kontrole veiks līdz gada beigām.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti