Apmierinātas ar dzīvokļiem
Rīgā trīs sociālās dzīvojamās mājas Imantā ar 287 dzīvokļiem atklāja pirms četriem gadiem. Pagalmā starp divām mājām uz soliņa trīs kundzes spēlē kārtis.
"Man, piemēram, 1. septembrī būs četri gadi, kopš te pārnācu," stāsta viena no kundzēm, kura ir viena no pirmajām šo namu iedzīvotājām. Īres līgumu noslēdz uz pusgadu un tad pagarina. Problēmu neesot bijis.
"Stāvēju rindā, man bija kopējs dzīvoklis, un tāpēc man iedeva dzīvokli. Viena virtuve trim cilvēkiem. Tāpēc es ilgāk stāvēju nekā pārējie. Kādus septiņus gadus es stāvēju. Bet tomēr man iedeva šeit, un ļoti labi, ka iedeva."
Cita iedzīvotāja stāsta, - rindā gaidījusi deviņus gadus. Iepriekš dzīvojusi saimnieka mājā. Vajadzējis nēsāt malku, karstā ūdens nebija. Tāpēc šeit ir labi.
Iedzīvotājas stāsta: "Duša, tualete, viss, kā nākas. Tikai vannas nav, mums dušas telpa ir." "Jauni dzīvokļi. Labi, ka vannas nav. Ja vecs cilvēks, viņš nemaz neiekāptu tajā vannā." "Vārdu sakot, mēs esam apmierināti."
Daudzi uzrunātie iedzīvotāji sūdzas par lielo mašīnu skaitu pie mājām. Šeit līdzās dzīvojamām ēkām ir autostāvvieta 80 mašīnām. Tāpat saka, - gribētos tuvumā veikalu. "Mēs paši te savas puķes apstādām un rūpējamies, lai mums būtu skaistums."
Maksā mazāk nekā saimniekam
Uz soliņa netālu no mājām sēž Nadežda ar kaimiņieni Raisu. 2006.gadā iestājās rindā un pēc astoņiem gadiem varēja uzsākt dzīvi šeit. Raisa gaidījusi 10 gadus. Abām stāsts līdzīgs – kad iepriekšējā mājvieta nonākusi saimnieka īpašumā, iestājās rindā pēc pašvaldības dzīvokļa.
Nadežda tagad ir ļoti apmierināta. Bijis vērts gaidīt gandrīz desmit gadus. Jāmaksā arī krietni mazāk nekā saimniekam.
"Es par dzīvokli maksāju kapeikas. Es vasarā par dzīvokli maksāju 20 eiro. Tas taču vispār! Nu, plus vēl televizors, elektrība. Nu, tie ir 40 eiro. Bet ne 160 taču!" saka Nadežda.
Salīdzinoši mazāk par citiem pašvaldības dzīvokli gaidījusi kāda sieviete ratiņkrēslā, kuru Latvijas Radio satiek pagalmā. Saka, - esot ļoti paveicies, jo ieguva invaliditāti. Gaidīt vajadzējis apmēram pusotru gadu.
Vajadzību vairāk
Rīgā uz 1.jūniju palīdzības saņemšanai reģistrētas 3400 ģimenes, liecina Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta dati. Tās ir, piemēram, daudzbērnu ģimenes, denacionalizēto māju īrnieki, atsevišķi dzīvojoši pensionāri un citi. Rindā var reģistrēties tikai maznodrošinātie.
"Mums ir denacionalizēto māju īrnieki, kas rindā gaida no 2005.gada, un daudzbērnu ģimenes, kuras ir reģistrētas salīdzinoši nesen, bet tas arī ir 2013.gads. Tātad attiecīgi jau piecus gadus ģimenes gaida, lai varētu saņemt palīdzību," stāsta Dzīvokļu pārvaldes priekšniece Mārīte Javorska, norādot - gaidīšanas ilgums atkarīgs no piedāvājuma.
"Diemžēl mums piedāvājums nav tik liels, lai mēs varētu atrisināt ātrākā veidā šo jautājumu, kas saistīts ar dzīvesvietu ģimenēm. Problēma varbūt ir tā, ka pilsētā vajadzību ir ļoti daudz un līdzekļu ir tik, cik ir."
Pašvaldība arī pārveido bijušās kopmītnes, iekārtojot tur dzīvokļus. Tos vēlāk izīrē rindā esošiem cilvēkiem.
Javorska norāda, ka dome tāpat pieņēmusi lēmumu par piecu sociālo māju celtniecību Bolderājā. Kopumā Rīgā ir nepilni 13 000 dzīvojamo telpu. No tām 17 ir sociālās mājas ar apmēram 1500 dzīvokļu.
