Panorāma

Haoss skolotāju algu publiskošanā

Panorāma

Apelācijas tiesa piespriež reālus cietumsodus

Protestē pret simtgades aleju

Rīgā protestē pret Simtgades alejas projektu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Sabiedrībā pretrunīgas emocijas raisījusi pie Nacionālā teātra ieplānotā Simtgades aleja. Pret ieceri – zemē iebetonētajiem metāla gadu skaitļiem – izteikušies vairāki nozares profesionāļi: arhitekti un tēlnieki. Viens no iebildumiem ir arī iespējamais apdraudējums simtgadīgajiem ozoliem. Tomēr klātienē protestētāju pulks pirmdien, 9.aprīlī, nebija plaši pārstāvēts.

Protesta akcija “Sargi Rīgas ozolus” skaitliski nebija plaši pārstāvēta. Taču tie, kas atnākuši, norādīja, ka galvenās bažas saistītas ar simtgadīgo ozolu spēju izdzīvot tad, ja tiks īstenots Simtgades alejas projekts – ap ozoliem iebetonējot Latvijai nozīmīgu gadu skaitļus no metāla.

“Salīdzinot tos ieguvumus un zaudējumus, kas būtu no šīs instalācijas ievietošanas, tad zaudējumi dabai būtu daudz lielāki,” saka Līga Pakalna.

Māris Zeltiņš, kurš pārstāv Dabas retumu krātuvi, norādīja – jau pašlaik ozolu aleja, kas iespiesta starp asfalta celiņiem, cieš no barības vielu trūkuma. Sakņu vainagam jau pašlaik atvēlēta labi ja trešā daļa no vajadzīgās platības un, īstenojot projektu, augsnes daudzums, no kuras smelties barības vielas, vēl samazināsies.

“Normālam ozolam pie 130-140 gadu vecuma, rēķinām, [nāk klāt] katru gadu 2 centimetri, normālos apstākļos vajadzētu būt apkārtmēram 2-2,5 bet dažos apstākļos pat 3 metri. Šeit ir 1,3. Šos 10 ozolus pēc pāris gadiem varēs viņus griezt nost,” sacīja Zeltiņš.

Rīgas domes Īpašumu departamentā saka – ja nebūs šī projekta, pēc vērienīgās jubilejas Rīgā nepaliks neviens vides objekts, kas simbolizētu lielo notikumu. Skaitļi, kas vītos ap kokiem, tiktu izgatavoti no nerūsējošā tērauda un tajos tiktu iegravēti skaidrojumi Latvijai nozīmīgajiem gadu skaitļiem. “Vēl paskaidrojumus, kas nāk klāt pie katra gada skaitļi. Tas ir arī tāds papildu pienesums, tā pievienotā vērtība visam šim objektam, un nevar šo objektu pārvietot,” norādīja Rīgas domes Īpašuma departamenta Arhitektūras nodaļas vadītāja Arta Goldberga.

Konkursā tika iesniegtas 26 skices. Tās vērtēja žūrija, kuras sastāvā bija Māra Lāce, Ojārs Rubenis, Aleksejs Naumovs, Juris Dambis un Jānis Dripe, kā arī Rīgas domes Īpašuma departamenta amatpersonas. Komisijas lēmums par labu izvēlētajam projektam esot bijis vienbalsīgs.

Projekta autori iepriekš LTV raidījumam “Kultūršoks” norādījuši, ka koki necietīšot.

Iepriekš plānots, ka Simtgades alejai būtu jābūt gatavai jau 4. maijā. Rīgas Dome šo projektu piebremzējusi. Viens no iemesliem – tikai šonedēļ pašvaldībai būs pieejams arboristu lēmums par objekta ietekmi uz simtgadīgajiem ozoliem.

“Ja mums patīk paraugs, ja mēs uzskatām, ka ar paraugu ar metālu viss ir kārtībā, ir pozitīvs atzinums par kokiem, tad mēs ejam uz priekšu. Ja nebūs pozitīva atzinuma vai mūs  nepamierina paraugs, tad šis projekts nebūs realizēts,” skaidroja RD Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs.

Projekta kopējās izmaksas ir 135 tūkstoši eiro.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti