"Šeit ir manas atmiņas par mūsu ģimeni. 1949. gada 25. martā agri no rīta mani modināja raudoša mamma un mēģināja mani ģērbt. Ir darbi, kur ir attēlota Sibīrijas skola. Ir darbi, veltīti brīvības cīnītājiem."
Rīgas Latgales priekšpilsētas politiski represēto biedrības vadītājs Andrejs Visvaldis Pūriņš pastāstīja par vairāku organizācijas biedru ģimeņu fotogrāfiju, vēstuļu un dokumentu kopijām, kā arī par mākslinieka Jāņa Ploriņa auduma kolāžām. Lai gan visas vēsturiskās liecības esot pašvaldības īpašumā, to turpmākais liktenis nav skaidrs.
Biedrība ir saņēmusi iespaidīgu rēķinu par komunālajiem pakalpojumiem. Par laiku no pērnā gada pavasara līdz decembrim pašvaldība prasa vairāk nekā 1300 eiro. Vairāku stāvu ēkā, kas atrodas Daugavpils ielā 31, biedrība īrē 57 kvadrātmetrus.
"Elektrību uzskaita viens skaitītājs, ūdeni – otrs. Bet šeit strādā Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, šeit strādā [Rīgas pilsētas] būvvalde, Rīgas domes struktūrvienības. Mēs precīzi ievērojamām norādījumus – nepulcējaties, nepulcējaties un bija aizliegums. Nē, mums ir astronomisks rēķins. Klātienē tikšanos nevar noturēt. Viņi par savu ādu baidās, ka kovidu dabūs, bet mūs tagad izģērbj. Vai mums jāiet tagad uz ielas Lieldienās, kad devīgāka tauta nāk no dievnamiem, tad mums kolektē kaut kur tur tajā cepurē iemetīs, un tad mēs samaksāsim to summu?" sašutis ir Pūriņš.
Iepriekš telpas atradās Rīgas Austrumu izpilddirekcijas pārziņā, un, kā apgalvo biedrības vadītājs, iepriekš organizācijai maksāt komunālos rēķinus nevajadzēja. Visu sakārtoja direkcijas toreizējais vadītājs Dmitrijs Pavlovs.
Pagājušā gada pavasarī jaunā dome izpilddirekcijas likvidēja un to vietā izveidoja Apkaimju iedzīvotāju centrus. Uzzinot, ka iestādi likvidēs, biedrība vairākkārt vērsusies pašvaldībā, taču komunikācija ar domi neesot bijusi sekmīga. Biedrība lūgusi domei telpas lietot bez atlīdzības uz desmit gadiem, bet Īpašuma departamentā atbildēja – ja biedrība nepiekrīt segt izdevumus, projektu virzīt uz domes sēdi nevar.
Kā iespējamo risinājumu vietvara nu piedāvā lauzt tagadējo telpu nomas līgumu un telpas nodot Apkaimju iedzīvotāju centram, ar ko represētie varētu vienoties par cita veida sadarbību.
Pūriņš norāda, ka biedrība komunālo pakalpojumus rēķinus samaksāt nevar, tāpēc no aprīļa telpas pametīs: "Pirmajā vēstulē atbildē to vajadzēja ierakstīt, bet nē – klusēja. Un vēl klusē arī tagad. Izliekas, ka esam aizņēmušies ar savu īpašumu. Tas ir jūsu īpašums. Un gādājiet un maksājiet par to visu pilno maksu, jo jūs jau tērējat nevis savu naudu, jūs tērējat pilsētas iedzīvotāju nopelnīto, samaksāto naudu."
Pilsētas Īpašuma komitejas vadītājs Dainis Locis (Nacionālās apvienības) norādīja, ka pašvaldība nevar samaksāt rēķinus par organizāciju. Pēc izpilddirekciju likvidēšanas par ēkas apsaimniekotāju kļuva pašvaldības kapitālsabiedrība "Rīgas serviss". Uzņēmums biedrībai rēķinus par komunālajiem pakalpojumiem gan neesot sūtījis, norādīja Locis, piebilstot, ka tā bijusi informatīva vēstule.
"Mēs esam ļoti pretimnākoši, labvēlīgi. Meklējam labāko virzienu un statusu, bet to, ka tur ir izveidojies kaut kāds tā saucamais parāds, tad par šo periodu ir jābūt kaut kādai atsevišķai sarunai. Pats sākums jau visam ir ļoti īpatnējs. Iepriekšējā politiskā pilsētas vara tik daudz miljonus ir iztrallinājusi pa vējam, ka droši vien šajā stāstā viņus absolūti neuztrauc, ja Valsts kontrole būtu kaut ko norevidējusi vai izpilddirekcija konstatējusi, ka tas nav īsti pareizi, tad tas uz to lielo pārkāpumu, visu miljonu ēnas tas nekas nav. Tas rada šobrīd kontrastu. Tur ir tā problēma droši vien. Cilvēki bija pieraduši gadiem, ka tiešām nekas nav jāmaksā un te pēkšņi viņiem par siltumu jāsāk maksāt," sacīja Locis.
"Birokrātija uzvarēja, nevis cilvēciska pieeja," pauda bijušais galvaspilsētas mērs, tagad opozīcijā strādājošais Oļegs Burovs ("Gods kalpot Rīgai!"). Viņaprāt, jaunā dome rīkojusies pārlieku formāli, nepadomājot, ka biedrība ir viena no aktīvākajām Rīgā.
"Vai mēs ar atvērtu sirdi skatām, vai mēs skatām birokrātiski un tikai baidāmies, vai nebūtu nekādu pārkāpumu. Lai, nedod Dievs, Valsts kontroles savā atzinumā var kaut ko pakritizēt. Es uzskatu – nevajadzētu baidīties. Un, ja šobrīd Valsts kontrole savā atzinumā uzraksta, ka tas ir pārkāpums – nu un? Tas nav nekas. Galvenais, lai tie cilvēki, represēto biedrība, – mēs saprotam, ka viņiem nav nekādu ienākumu, – var šīs telpas lietot. Cits stāsts – ja viņi [telpas] lieto no rīta līdz vakaram, tad, protams, viņiem vajadzētu maksāt proporcionāli," komentēja Burovs.
Pēc daudziem Latvijas Radio jautājumiem izskatās, ka dome savu nostāju ir mainījusi. Kā apgalvoja Burovs, tad Īpašuma departamentā situāciju ir apzinājuši. Viņi uzskatot, ka biedrībai jānonāk Apkaimju iedzīvotāju centra paspārnē. Pastāv arī liela iespēja, ka organizācijai par komunālajiem pakalpojumiem vairs nevajadzēs domāt. Turklāt, lai problēmu atrisinātu, departamenta vadītājs jau esot norunājis tikties ar biedrības vadītāju.
