Stāstot par iecerēto mācību centru, FM valsts sekretāres vietniece finanšu politikas jautājumos Līga Kļaviņa skaidroja, ka cīņa ar naudas atmazgāšanu saistīta ar plašu informācijas analīzi un tās vērtēšanu. Būtiski arī tas, lai šajā jomā tiktu pielietoti jaunie tehnoloģiskie instrumenti.
Plānots, ka Finanšu izlūkošanas dienesta programma būtu mērķēta uz cilvēkiem, kas ikdienā piemēro likumu naudas atmazgāšanas novēršanai. Tie būtu banku darbinieki, zvērināti notāri un advokāti, arī uzraugošās iestādes.
Tieslietu ministrijas programma varētu kalpot tieslietu sistēmas darbinieku kvalifikācijas celšanai. “Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšana kļūst aizvien sarežģītāka un tur arī nepieciešama kvalifikācijas celšana,” norādīja Kļaviņa.
Savukārt Rīgas Biznesa skolas piedāvājums paredz finanšu sektoram izstrādāt starptautisku mācību programmu.
Par ieceri spriedīs Saeimas komisijas sanāksmē, kurā piedalīsies vairāku ministriju, finanšu izlūkošanas dienesta, banku un banku uzrauga pārstāvji, kā arī valdības vadītāja biroja pārstāvji. Premjerministrs Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) norādīja, ka bankām būtu jāizbeidz tikai meklēt "melno naudu", jo tas atbaida investorus un līdz ar to kaitē ekonomikai. Tā vietā vairāk būtu jādomā par attīstību un risku vadīšanu.
KONTEKSTS:
2018. gada augustā "Moneyval" eksperti nāca klajā ar kritisku vērtējumu Latvijas institūciju spējām novērst naudas atmazgāšanu un ierobežot masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansētājus. Valstij tika noteikts pastiprinātas kontroles režīms, jo Latvija saņēmusi zemu vai vidēju novērtējumu pēc vairākiem efektivitātes kritērijiem.
Latvijas finanšu sistēmas sakārtošana un "Moneyval" rekomendāciju ieviešana kļuva par vienu no Kariņa vadītās valdības prioritātēm, piesakot finanšu sektora “kapitālo remontu”. 2020. gada janvārī "Moneyval" novērtēja Latvijas progresu, atzīstot uzlabojumus 11 rekomendāciju izpildē, bet atstājot uzraudzības statusu Latvijai; februārī kļuva zināms, ka Latvijai izdevies izvairīties no finanšu sektora "pelēkā saraksta".