Pašvaldības vicemēre Linda Ozola („Konservatīvie”) norādīja, ka negadījumu skaits, kuros iesaistīti šie rīki, palielinās. Viens no iespējamiem risinājumiem būtu skrejriteņus novietot droši, nevis tā, kā tagad tos atstāj, kur pagadās.
„Pielāgojot arī infrastruktūru, tai skaitā ceļa zīmes un dažādas informatīvās zīmes. Vai arī ir iespēja licencēt tos, kas darbojas pašvaldībā. Runa ir arī par ātruma ierobežojumiem, ko mēs varētu noteikt. Tāpat nosakot arī ierobežotas izmantošanas zonas – vai tie būtu parki vai vēl kādas īpašās zonas, kur varbūt tos vispār nedrīkst izmantot, novietot vai arī ierobežot maksimālo ātrumu,” ieceri izklāstīja Ozola.
Elektroskrejriteņus drīkst vadīt no 14 gadu vecuma. Līdz pilngadības sasniegšanai tam ir nepieciešama velosipēda vadīšanas apliecība. Pērn reģistrēti gandrīz 300 negadījumi ar iesaistītiem skrejriteņiem. Cietušas 199 personas un viena gājusi bojā. Lai arī ātrums – 15 kilometri stundā – šķiet neliels, drošības eksperti uzsver, ka tas ir pietiekoši, lai sadursmes gadījumā gūtu traumas. Arī šogad jau fiksēti pirmie pārkāpumi un nelaimes gadījumi saistībā ar skrejriteņiem.
