Ceturtdienas rītā piketā bija pulcējušies vairāki desmiti cilvēku, bet uz vakarpusi sanākušo bija jau daudz vairāk. Sanākuši dažāda vecuma cilvēki, tostarp daudz jauniešu. Piketētāji ieradušies ar karogiem un plakātiem, arī atskaņo ukraiņu dziesmas un skanēja saucieni "Brīvību Ukrainai!".
Savukārt garām braucošie autovadītāji signalizēja ar skaņu signāliem.
Pie Krievijas vēstniecības bija vērojama pastiprināta policijas klātbūtne.
Piketā piedalījās arī Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete (“Jaunā Vienotība”), kura intervijā Latvijas Radio pastāstīja, ka pulcējušies daudz jauniešu, kas atnākuši ar karogiem un plakātiem, arī atskaņo Ukrainas himnu. “Sajūta ir, ka mēs visi esam vienoti, tomēr sajūta ir ļoti skumja,” sacīja Kalniete.
Viņa pauda, ka iedzīvotāji pulcējas, lai parādītu, ka mums nav vienalga, kas notiek Ukrainā. “Ka mēs saprotam, ka Ukrainā notiek karš arī par mums, tāpēc ka ar lielummāniju apsēstais Kremļa saimnieks zaudējis jebkādu mēra sajūtu, – ne jau velti viņš ir piedraudējis NATO un Eiropas Savienībai ar atgādinājumu, ka Krievija ir atomlielvara,” norādīja Kalniete.
Kalniete sagaida, ka Eiropas Savienības Padome pieņems lēmumu par jau nākamo sankciju soli pret Krieviju. “Noteikti jābūt iekļautai augsto tehnoloģiju bloķēšanai, jo tā ir absolūtā nepieciešamība Krievijai. Iespējams, viņi ir šo to iekrājuši. Lai varētu turēt savu militāro potenciālu un arī savus kiberuzbrukumus, augstās tehnoloģijas ir nepieciešamas,” sacīja politiķe.
Tāpat viņa sagaida, ka tiks bloķēta praktiski visa Krievijas banku sistēma un Krievijai tiks liegta gaisa telpa Eiropā. “Būtu labi, ja vienotos par Krievijas atslēgšanu no SWIFT sistēmas, bet par to es šaubos, ka tas notiks,” piebilda Kalniete.
Atbalsta sev pazīstamos un nepazīstamos ukraiņus
Dimjans ir no Ukrainas, bet Rīgā studē. Viņa ģimene palikusi Ukrainā, Ļvovas apgabalā. Arī vairākiem citiem sanākušajiem tuvinieki ir Ukrainā.
“Atbraucu, lai atbalstītu savu dzimteni un ģimeni. Mēs esam stipra tauta un valsts, līdzīgi kā mūsu čempioni boksā. Mūsu cilvēki ir ļoti stipri, un visa pasaule to redzēs,” LTV sacīja Dimjans.
"Kā pilsonis, kura vecāki palikuši tur, nevarēju palikt mājās. Kad uzzināju par karadarbību, sāku zvanīt saviem radiniekiem. Stāvu šeit jau no paša rīta," pastāstīja piketētājs Jurijs.
"Trīsarpus gadus Latvija ir manas mājas. Man ir daudz draugu ukraiņu, tāpēc nevaru palikt vienaldzīgs. Karš ir jāaptur," sacīja Marks.
"Man tur dzīvo divi dēli Ukrainas pilsoņi, visu dienu sazinos ar viņiem. Man ir kauns un skumji. Man ir Krievijas pilsoņa pase. Es negribu vairs nekādas attiecības ne ar šo dokumentu, ne valsti," atzina Pāvils.
"Esmu ukrainiete, esmu pret karu. Man tur ir vecāki, radinieki. Esmu no Ukrainas dienvidiem, tagad virs mūsu mērijas plīvo Krievijas karogs un pilsēta ir pilna ar tankiem. Mēs gribam dzīvot brīvā un neatkarīgā Ukrainā. Šorīt mani pamodināja tēta zvans no Ukrainas, ka viņiem sācies karš," sacīja Tatjana.
Ziedojumi palīdzībai ukraiņiem
Tikmēr labdarības organizācija "Ziedot.lv" atvērusi ziedojumu kontu palīdzībai Ukrainas iedzīvotājiem. Organizācijas vadītāja Rūta Dimanta Latvijas Radio norādīja, ka vēl nav konkrētu mērķu, kam līdzekļi tiks novirzīti, bet atbalsts būs nepieciešams.
Iedzīvotāji Latvijā jau vairākkārt izrādījuši interesi par iespējām sniegt palīdzību Ukrainai, un jau ceturtdienas rītā veikti arī pirmie ziedojumi. "Mēs uzskatām, ka katram ir jārīkojas, lai palīdzētu bērniem, sirmgalvjiem, mammām un tēviem, kuriem uzbrūk Krievijas armija, un
šajā nevienlīdzīgajā karā nedrīkst Ukrainu atstāt vienu.
Tāpēc "Ziedot.lv" ir atvēris ziedojumu kontu Ukrainai. Kopā ar Ukrainas atbalsta organizācijām saziedotos līdzekļus lietosim tur, kur tas būs visvairāk nepieciešams. "Ziedot.lv" pieredze ir jau no 2014. gada, kad mēs vācām ziedojumus, lai mēs varētu Latvijā sniegt rehabilitāciju Ukrainas karavīriem, kurus veda uz Latviju, un mēs apmaksājām šo palīdzību. Ienākot "Ziedot.lv" mājaslapā, šobrīd var veikt ziedojumu Ukrainai no jebkuras internetbankas," pastāstīja Dimanta.
Līdz pulksten 17.50 palīdzībai Ukrainas iedzīvotājiem jau ziedots vairāk nekā 225 000 eiro.
KONTEKSTS:
Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdien paziņoja, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, un aicināja Ukrainas armiju "nolikt ieročus". "Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
