Jautājumi un atbildes par nekustamā īpašuma nodokļa izmaiņām
Cik liels nodokļa pieaugums gaidāms zemes īpašniekiem?
Ekonomiskās krīzes laikā zemes īpašniekiem bija noteikta pazemināta NĪN likme – 1% no kadastrālās vērtības. Sākot ar nākamo gadu, tiks piemērota likumā noteiktā likme – 1,5%. Toties šai nodokļa maksātāju kategorijai papildus jau esošajiem ir noteikti papildus atvieglojumi – ģimenes ar vienu bērnu saņems 50%, ar diviem bērniem – 70% atlaidi. Tādējādi šādām ģimenēm maksājums nevis palielināsies, bet pat samazināsies.
Vai dzīvokļu īpašniekiem būs jāmaksā vairāk?
Absolūti lielāko daļu dzīvokļu īpašniekus izmaiņas skars minimāli. Šiem iedzīvotājiem nekustamā īpašuma nodoklis ir nemainīgs, ja dzīvokļa īpašumā būs deklarēta kaut viena persona: 0,2%–0,6% no kadastrālās vērtības. Jāpiebilst, ka Rīgā iedzīvotāju vairākums – 85% - dzīvo tieši privatizētos dzīvokļos.
Ja mājas iedzīvotāji privatizējuši zemi, dzīvokļu īpašniekiem būs jāmaksā vairāk par savu „nosacīto” zemesgabala daļu zem mājas. Taču par tipveida dzīvokli 50 m² platībā parastā mikrorajonā maksājums palielināsies par apmēram 6 eiro gadā jeb 50 centiem mēnesī.
Kā nekustamā nodokļa izmaiņas skars tos iedzīvotājus, kuriem dzīvokļi pieder kā ēkas domājamās daļas?
Šādu ēku skaits Rīgā ir samērā neliels. Viņiem nodokli aprēķinās līdzšinējā apmērā par 30 kvadrātmetriem uz katru cilvēku, kas deklarēts attiecīgajā ēkā. Par platību, kas pārsniedz minētos 30 kvadrātmetrus, piemēros NĪN likmi 1,5% apmērā. Šī likme tiks piemērota arī tad, ja ēkā nav deklarētu personu. Šāda norma noteikta ar mērķi, lai rosinātu cilvēkus deklarēt savu dzīvesvietu tur, kur viņi patiešām dzīvo, kā arī, lai sakārtotu savus īpašumus un sadalītu domājamās daļas atbilstošos dzīvokļu īpašumos. Tas ir izdarāms līdz gada beigām, un tādā gadījumā arī šiem iedzīvotājiem tiks piemērota vispārējā līdzšinējā likme – 0,2 – 0,6 %.
Informācija par to, kas kopīpašniekiem būtu jādara, lai daudzdzīvokļu māju sadalītu dzīvokļu īpašumos, atrodama šeit http://www.vzd.gov.lv/lv/pakalpojumi/eku-un-dzivoklu-ipasniekiem/registracija/dzivokla-ipasuma-registracija/. Kā iepriekš minēts, par dzīvokļa īpašumu samazinātā nodokļa likme tiks piemērota, ja tajā būs deklarējusies kaut viena persona.
Vai visas ģimenes ar vienu vai diviem bērniem saņems atvieglojumus NĪN maksājumos par zemi un mājokli?
50% nodokļa atlaide par vienu bērnu un 70% atlaide par diviem bērniem tiks piemērota ģimenēm, kas atbilst šādiem noteikumiem. Pirmkārt, vismaz vienam no vecākiem jābūt dzīvokļa īpašniekam. Otrkārt, dzīvokļa īpašniekam vai tā laulātajam, kā arī bērnam vai bērniem dzīvoklī jābūt deklarētajai dzīvesvietai.
Atlaide pienākas arī par bērniem līdz 24 gadu vecumam, ja tie mācās dienas nodaļā augstskolā vai skolā.
Vai tiks saglabāti atvieglojumi, kas bija noteikti līdz šim?
Rīgā tiks saglabāti visi patlaban esošie atvieglojumi, ko šogad izmantoja 28 308 nodokļa maksātāji:
90% no maksājuma summas:
personām, kurām likumā noteiktajā kārtībā vai ar atsevišķiem Rīgas Sociālā dienesta lēmumiem piešķirts trūcīgas personas statuss;
vientuļiem pensionāriem, vientuļiem 1. un 2. grupas invalīdiem;
vecākiem ar trim vai vairāk bērniem vecumā līdz 19 gadiem (ieskaitot pieņemtos bērnus). Atvieglojumi attiecas arī uz bērniem līdz 24 gadiem, ja viņi nestrādā, bet mācās dienas nodaļā augstskolā vai skolā;
personām, kas taksācijas gada periodā bijuši bērna, kas saņem pensiju sakarā ar apgādnieka zaudēšanu, aizbildņi;
personām, kas dzīvo daudzdzīvokļu mājā, kurā veikta fasādes siltināšana, – šim atvieglojumam vajadzētu mudināt rīdziniekus veikt mājokļa renovāciju.
70% no maksājuma summas:
personām, kurām likumā noteiktajā kārtībā vai ar atsevišķiem Rīgas Sociālā dienesta lēmumu piešķirts maznodrošinātas personas statuss;
pensionāriem un 1. vai 2. grupas invalīdiem, kuriem nav pilngadīgu bērnu un kuriem ir kopīga deklarētā dzīvesvieta tikai ar vienu personu, kas ir 1. vai 2. grupas invalīds vai pensionārs.
50% no maksājuma summas:
pensionāriem, kuriem ir pilngadīgi bērni un kuriem ir kopīga deklarētā dzīvesvieta tikai ar vienu personu, kura ir 1. vai 2. grupas invalīds vai pensionārs;
vai 2. grupas invalīdiem vai bērniem invalīdiem;
politiski represētajām personām.
Kopš krīzes Rīgā nekustamā īpašuma nodoklis zemei ir bijis 1% no kadastrālās vērtības, bet no nākamā gada tas atgriezīsies līdz 1,5% apmērā.
Ieceri pamato Rīgas domes Ieņēmumu pārvaldes priekšnieks Ilmārs Ziedonis: „Ņemot vērā šo krīzi, kas bija pēc nekustamā īpašuma burbuļa, tāpat arī ņemot vērā to, ka kadastrālās vērtībās bija lielas svārstības, tāpēc arī bija atbalsts no domes puses, ka bija šis nodoklis samazināts. Bet tas toreiz tika arī akcentēts, ka tas nebūs uz ilgu laiku.”
Savukārt mājokļa nodokļa likmi, ja šajā īpašumā nav deklarējuši savu dzīves vietu Latvijas pilsoņi vai nepilsoņi, būs 1,5%. Pārējos gadījumos nodokļa likme ir 0,2% no kadastrālās vērtības, kas nepārsniedz 56 915 eiro, 0,4% no kadastrālās vērtības 56 915 - 106 715 eiro, 0,6% no kadastrālās vērtības daļas, kas pārsniedz 106 715 eiro.
Pašvaldība skaidroja, ka pašlaik Rīgā ir ap 39 000 dzīvokļu, kuros dzīvesvietu nav deklarējusi neviena persona. Parasti šādi dzīvokļi ir kā kapitāla ieguldījums un netiek izīrēti, vai arī dzīvokļa īpašnieks nedod atļauju īrniekam tajā deklarēt savu dzīvesvietu. Veidojas situācija, ka, no vienas puses, ir brīvas dzīvojamās platības trūkums, un, no otras puses, fiziskām personām, kuras gribētu dzīvesvietu deklarēt Rīgā un maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli pašvaldības budžetā, šāda iespēja tiek liegta. Savukārt dzīvokļu īpašnieki netiek motivēti šo situāciju mainīt. Tāpēc nolemts palielināt nodokļa likmi šādiem mājokļiem.
Nacionālās apvienības deputāti balsoja pret izmaiņām, taču "Vienotības" pārstāvji atturējās. Kā debatēs norādīja „Vienotības” frakcijas priekšsēdētāja Sarmīte Ēlerte, vienīgais mērķis izmaiņām ir lāpīt budžetu: „Šie nekustamā īpašuma nodokļi, šīs izmaiņas, pēc būtības ir mērķētas uz to, lai piepildītu pilsētas kasi. Šiem nodokļiem nav nedz mērķtiecīgas politikas, lai risinātu mājokļu politiku, nedz arī lai mazinātu nevienlīdzību Rīgā.”
Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs debatēs nenoliedza, ka mērķis tiešām ir palielināt ieņēmumus. „Tie papildus ieņēmumi, kas ir plānoti no šī lēmuma, visdrīzāk aizies, lai nosegtu to caurumu, kas veidosies gan dēļ ekonomiskās krīzes, ņemot vērā, ka prognozēts, ka fiskālā telpa samazināsies, gan, ja mēs piedzīvosim kārtējo iedzīvotāju ienākumu nodokļa likmes pazeminājumu, mums nāksies nosegt arī šo caurumu.”
Tāpat Rīgā ieviesīs paaugstināto nodokļa likmi – 3% no kadastrālās vērtības - nekoptām zemēm, kā arī būvēm, kas netiek uzturētas atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai, kā arī gadījumos, kad notikusi patvaļīga būvniecība vai būvniecība ilgst ilgāk, nekā tas pieļaujams normatīvajos aktos.
Nekustamo īpašumu kompānijas „Latio” mājokļu tirdzniecības daļas vadītāja Vija Gailīte uzskata, ka izmaiņas varētu likt mājokļu īpašniekiem deklarēt savus radiniekus tukšajos dzīvokļos. Viņa gan uzsver, vēl esot pāragri vērtēt nodokļu izmaiņu ietekmi uz mājokļu tirgu, taču tiem varētu būt arī pozitīvs efekts. „Katrā gadījumā es domāju, ka šīs likuma normas no vienas puses sakārtos varbūt tās lietas ar nekustamo īpašumu, bet no otras puses, nu, jā, ar tādu lielāku atbildību pieiet šīm lietām,” norāda Gailīte.
Ģimenēm ar vienu bērnu nekustamā īpašuma nodoklis būs uz pusi mazāks, taču ģimenēm ar diviem bērniem atvieglojums būs 70% apmērā. Spēkā paliks arī iepriekšējie atvieglojumi. Kopā Rīgā ir ap 264 tūkstošiem nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju. Pēc Rīgas domes aplēsēm 200-t tūkstošiem nodoklis palielināsies, 30 tūkstošiem tas paliks iepriekšējā apmērā, taču uz 34 tūkstošiem attieksies atvieglojumi.
Dome lēš, ka nodokļa likmes celšana palielinās pašvaldības ieņēmumus par 23 miljoniem eiro.
Likums „Par nekustamā īpašuma nodokli” paredz, ka nekustamā īpašuma nodokļa likmi vai likmes no 0,2 līdz 3% no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības nosaka pašvaldība savos saistošajos noteikumos. Ja pašvaldība līdz noteiktajam termiņam saistošos noteikumus nav publicējusi, nekustamā īpašuma nodokļa likme zemei ir 1,5% no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības.
