Rīgā pērn 52 mājokļi pielāgoti cilvēkiem riteņkrēslos; ne visiem veiksmīgi

Latvijas Radio vērsās kāds kungs riteņkrēslā, kuram pēc viņa dzīvokļa vannasistabas pielāgošanas mazgāties kļuvis sarežģītāk.

Andris Paegle dzīvo Rīgā, daudzdzīvokļu mājas otrajā stāvā. Viņam ir astoņdesmit gadu. Andrim nav abu kāju virs ceļgala, un pa dzīvokli viņš pārvietojas riteņkrēslā. Pagājušajā gadā Andrim vannasistabā par pašvaldības līdzekļiem veica remontu. Pielāgoja to, lai būtu ērtāk mazgāties. Tomēr Andrim jaunais iekārtojums nav ērts.

„Vismaz agrāk bija vanna. Es uz vannas apmales apsēdos, un viss bija kārtībā. Vanna tika izmesta ārā. Es nebiju pret to. Domāju, ka man zemāku vannu noliks vietā. Bet vanna it kā man nepienākas.

Viņi tikai man stāsta, ka Ministru kabineta noteikumi man noliedz, ka man… vispār laikam man nav brīv mazgāties, tam invalīdam. Es nezinu, kā tur ir īsti patiesībā...” stāsta vīrietis.

Vannasistabā nomainītas flīzes, grīda ir bez pakāpieniem, un var uzreiz iebraukt dušā. Vanna izņemta. Telpas malā stāv speciāls krēsls, uz kura var pārsēsties, lai mazgātos dušā.

„Es iebraukt varēju. Arī vanna man bija pašā kaktā. Vanna, atklāti sakot, man bišķi par augstu bija. Es jau pāris reizes nogāzos. Tas nav nekas. Pats vainīgs, ka līdu, kur nevajag,”

saka Andris. Krēsls viņam nav ērts, lai nomazgātos. Viņš vairākkārt arī zvanījis domes pārstāvjiem. Dienā, kad Latvijas Radio viesojas pie Andra, ierodas arī trīs pašvaldības pārstāvji. Viņi atnākuši meklēt risinājumu.

„Ir tāds incidents, ka cilvēks ir neapmierināts ar mājokļa pielāgošanu,” stāsta Rīgas Sociālā dienesta ergoterapeite Jevgēņija Maskaļova. Pēc ilgākām pārrunām, piemērīšanas un vairāku iespēju apspriešanas, Andris ar domes pārstāvjiem nonācis pie risinājuma. Darbinieki sola drīzumā atbraukt vēlreiz.

„Nu, ja to beņķīti uztaisa tādu, ka es uz tā varu stabili apsēsties…” saka Andris.

Mēneša laikā Andrim vannasistabu varētu pielāgot.  „Tagad mēs vienojāmies ar klientu, ka uztaisīsim viņam beņķīti, lai viņam būtu ērtāk nomazgāties, jo uz doto brīdi viņu vienkārši neapmierina palīglīdzeklis, kuru viņš ir dabūjis,” skaidro pašvaldības pārstāve Maskaļova.

Lielākoties cilvēki ar pakalpojumu esot apmierināti, stāsta dienestā. Pērn pabalsts mājokļa pielāgošanai piešķirts 52 personām jeb par pieciem cilvēkiem vairāk nekā gadu iepriekš. Par to liecina Rīgas domes Labklājības departamenta sniegtā informācija. Dome palielinājusi arī pieejamo pabalsta apmēru vienam cilvēkam. Kopumā pērn šim pakalpojumam iztērēti apmēram 140 000 eiro, kas ir par 40 000 vairāk nekā gadu iepriekš.

„Visvairāk pieprasītais šī pabalsta izlietojuma mērķis ir tieši higiēnas telpu pielāgošana - tā ir vannasistaba un tualete.

Trešais pieprasītākais ir grīdas seguma atjaunošana mājokļos, lai cilvēks var riteņkrēslā pārvietoties droši pa savu mājokli, varbūt pat arī nevienam nepiepalīdzot, un arī nomazgāties atbilstoši cilvēka nepieciešamībai,” stāsta departamenta pārstāve Lita Brice.

Uz mājokļa pielāgošanai rindas neesot. Taču dome piedāvā arī ierīkot pacēlāju dzīvojamās mājās, lai cilvēks varētu iekļūt un izkļūt no mājokļa. Pacēlāja iekārtošanu gan nāksies gaidīt ilgāku laiku. Pērn dome ierīkojusi 16 pacēlājus, samaksājot kopumā 67 tūkstošus eiro.