Rīgā patversmēs bezpajumtnieki uzturas mazāk, bet pašu bez pajumtes palikušo skaits nesarūk

Pagājušās ziemas mēnešos patversmēs uzturējušies nedaudz mazāk kā 600 cilvēki. Ja salīdzina ar ziemu vēl pirms gada, tad Rīgā ir novērojams kritums – secināts Rīgas domes Labklājības departamenta ziņojumā. Tomēr tas nenozīmē, ka bezpajumtnieku problēma galvaspilsētā mazinās. Nereti šie cilvēki ir atkarīgi no alkohola un izvēlas nedoties uz patversmi, bet nakšņot zem klajas debess vai daudzdzīvokļu namu kāpņutelpās.

Rīgā patversmēs bezpajumtnieki uzturas mazāk, bet pašu bez pajumtes palikušo skaits nesarūkZane Mače

    Rīgas patversmju noslogojums liecina, ka pagājušajā ziemā tajās uzturējies mazāks bez pajumtes palikušo skaits. Proti, par trim procentiem mazāk nekā 2017./2018.gada ziemas mēnešos.

    Rīgas domes Labklājības departamenta pārstāvis Aldis Strapcāns pašvaldības Sociālo jautājumu komitejas sēdē sacīja: “Kopumā ir vērojama tendence, ka personu skaits patversmēs samazinās. Iepriekšējā ziemas sezonā bija par 8% mazāk. Ja mēs paskatāmies pēc sadalījuma, kāds bija vīriešu un sieviešu patversmēs, tad redzams ir, ka sieviešu patversmēs vidējais skaits bija 137 personas, un tas ir pa 4% mazāk. Tāpat ir vīriešu: 448 personas un tas ir par 3% mazāk.”

    Rīgā visnoslogotākā patversme ir centrā esošā biedrības “Latvijas Sarkanais Krusts” patversmes. Departamentā secināts – iemesls ir tas, ka šī patversme pilda arī atskurbtuves funkcijas. Ziemas mēnešos tā ir pat pārslogota, jo citās bezpajumtnieku nakšņošanas vietās iereibušajiem apmesties neļauj.

    Alkohols ir problēma bezpajumtnieku vidū. Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra dati rāda, ka

    aizvadītajā ziemā nosaluši 10 bez pajumtes esošie. Tas ir par sešiem cilvēkiem mazāk nekā iepriekšējā ziemas periodā.

    Tomēr joprojām galvenais iemesls ir aizmigšana uz ielas alkohola reibumā.

    Arī pašvaldības policijas dati liecina, ka pagājušajā ziemā viņi biežāk nogādājuši iereibušos bezpajumtniekus patversmē-atskurbtuvē. Nereti vienu un to pašu cilvēku pat vairākas reizes diennaktī.

    Tāpēc domes departamentā secina, ka Rīgā jāpalielina to patversmju skaits, kuras uzņemtu arī reibumā esošos,

    kā arī jābūt vienmērīgākam šo iestāžu pārklājumam.

    Runājot par to, kas ir patversmju klienti, Strapcāns saka: “Pārsvarā tās personas, kas uzturas nakts patversmēs, ir personas pirmspensijas vecumā. Šī personu grupa no 51-61 gadam. Un, kā liecina patversmes sniegtie pārskati, tad tās ir personas, kurām ir gan alkohola atkarības problēmas, gan arī veselības problēmas, arī zema motivācija [kaut ko mainīt].”

    Viņiem ir arī saskarsmes grūtības, un tas apgrūtina integrāciju sabiedrībā.

    Vismaz 12% bezpajumtnieku ir garīgās attīstības traucējumi, tāpēc patversmēm jāpiesaista arī psihiatrs, secina atbildīgajā departamentā.

    Deputāte Marija Balcere risināja ar nelaimē nonākušajiem strādāt preventīvi, lai samazinātos to cilvēku skaits, kuri nonāk bezpajumtnieku statusā.

    Labklājības departamentā paskaidroja, ka nesen bez mitekļa palikušajiem cenšas nodrošināt apmešanos īslaicīgās uzturēšanās vietās. Tajās dienesti ar cilvēkiem intensīvi strādā. Taču ilgstošo bezpajumtnieku atgriešanai sabiedrībā nepieciešams ilgāks laiks, jo nereti šie cilvēki nevēlas atteikties no ieradumiem, piemēram, alkohola lietošanas.

    Domes deputāti vienojās, ka bezpajumtnieku problēma ir jārisina. Jāpievēršas arī tiem cilvēkiem, kuri izvēlas nakšņot daudzdzīvokļu namu kāpņutelpās, zem balkoniem vai citās publiskās vietās. Gaidāms, ka domē diskusijas par bezpajumtnieku problemātiku vēl turpināsies.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti