Rīgā patversme un atskurbtuve pie Centrāltirgus tomēr tuvākajā laikā netiks pārcelta

Patversme pie Centrāltirgus vismaz tuvākajā laikā netiks pārcelta. Pērnā gada lēmumam Rīgas atskurbtuvi un bezpajumtnieku patversmi pārcelt no Centrāltirgus uz Iļģuciemu skaļi pretojās apkaimes iedzīvotāji. Šobrīd ir apturēta ne tikai ideja par jaunu patversmi Iļģuciemā, bet arī ideja par Centrāltirgus mītnes pārvietošanu kā tādu. Šāds mēģinājums to pārcelt gan liek domāt – pilnībā sakārtots šis jautājums tomēr nav, lai arī mēģinājumi ko mainīt, ir bijuši. Arī uzklausot dažādus ekspertus, skaidrība neviešas. 

Rīgā patversme un atskurbtuve pie Centrāltirgus tomēr tuvākajā laikā netiks pārcelta
00:00 / 05:49
Lejuplādēt

"Mēs skatāmies tuvāk tomēr [Rīgas Centrālajai] stacijai un Centrāltirgum. Bet es negribētu šobrīd minēt šīs potenciālās adreses, lai neradītu ažiotāžu," tā Latvijas Radio vēl pērn novembrī, runājot par potenciālo jaunās patversmes un atskurbtuves vietu, uz kurieni tiktu pārcelta iestāde no Centrāltirgus apkaimes, sacīja Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs ("Par!/Progresīvie").

Šāds lēmums tika pieņemts pēc tam, kad sākotnēji, vēl pērnā gada jūlijā, Centrāltirgus apkārtnē esošo patversmi bija paredzēts pārvietot uz Iļģuciemu. Taču tur esošo iedzīvotāju protesti, kā arī fakts, ka apkaimē jau atrodas viena patversme un sieviešu cietums, lika pārdomāt. 

Kopš Kleinberga paziņojuma, ka Iļģuciemā patversmes nebūs, bet potenciālās adreses netika atklātas, ir pagājis jau vairāk nekā pusgads, un Latvijas Radio tomēr vēlējās noskaidrot – kāds liktenis sagaida šobrīd Centrāltirgus tuvumā esošo bezpajumtnieku apmešanās vietu. Domes Labklājības departamentā skaidroja – projekts ir apsīcis un vismaz šobrīd Gaiziņa ielā esošā patversme tur arī paliks. 

Rīgas domes Labklājības departamenta pārstāve Lita Brice norādīja: "Šis projekts par patversmes būvniecību tika atcelts. Jāsaka, ka Rīgas pašvaldībai šobrīd patversmes ir pietiekošā daudzumā. Nekādas vajadzības šobrīd un arī ceram uz ziemas periodu – nekādas vajadzības nebūs pēc jaunu patversmju izveidošanas. Nu, vismaz šobrīd. Tā kā tas ir pilnībā atcelts. Šobrīd šī Gaiziņa ielas patversme ir liels atbalsta punkts Rīgas pašvaldībai."

Arī Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas vadītājs Kleinbergs nu runā citādi nekā pērnā gada novembrī. Viņš apstiprināja – šobrīd aktīvu plānu par jaunas patversmes izveidošanu Rīgā vairs nav.

Kleinbergs norādīja: "Attiecībā par turpmāko rīcību – mēs esam izvērtējuši vairākas teritorijas, kur tas būtu iespējams, bet šobrīd es teiktu tā, ka šis pasākums ir atvirzījies otrajā plānā, jo mums ir virkne prioritāšu, kas ir daudz akūtāk risināmas, līdz ar to aktīva darbība šajā virzienā nenotiek."

Kleinbergs gan neizslēdza, ka kādudien šis jautājums atkal varētu tikt risināts, Viņš atzina – galvaspilsētā bezpajumtnieku skaits pieaug un pašlaik galvenais darbs notiek, lai palīdzētu "atpakaļ uz sliedēm" nostāties primāri tiem, kuri par bezpajumtniekiem kļuvuši nesen.

"Mēs mēģināsim rast līdzīgu risinājumu, kāds ir Somijas modelī – piedāvāt cilvēkam mājokli un tad ar viņiem strādā speciālisti, sniedz rehabilitācijas programmu," stāstīja Kleinbergs.

Taču brīdī, kad patversmju jautājums Rīgā atkal būs dienaskārtībā, svarīgi, lai, lemjot par kādām piemērotām vietām, lēmumi būt stingri pamatoti un izsvērti, jo savā apkaimē bezpajumtnieku patversmes vai atskurbtuves nevēlas redzēt neviens. Tā uzskata Rīgas apkaimju alianses vadītājs Māris Jansons.

"Es nezinu, vai tagad ir kaut kas jāmaina. Tad ir jābūt ļoti labam plānam, jo, manuprāt, tā sāls ir tāda, ka ir jāveido tāds pakalpojums, kur pret cilvēku attiecas ar cieņu un kas laika gaitā tiešām spēj arī izmainīt vismaz dažiem cilvēkiem tos uzmanības modeļus. Es teiktu tā – ja to sistēmu maina, tad ir jābūt ļoti labam pamatojumam," pauda Jansons. 

Izvērtēt, vai patversme automātiski nozīmē apkaimes degradāciju un likuma pārkāpumu skaita pieaugumu, ir grūti, jo to ietekmē arī katras vietas infrastruktūra un "pievilcība", lai tur uzturētos, atzīmēja Rīgas pašvaldības policijas pārstāvis Toms Sadovskis. Viņš gan norādīja – no policijas viedokļa, piemēram, iepriekš par variantu izskatītais Iļģuciems nav piemērotākais, jo šādām iestādēm būtu svarīgi atrasties vairāk pilsētas centrā, kur kārtības sargi pārlieku iereibušas vai bez pajumtes palikušas personas varētu nogādāt no visām Rīgas nomalēm.

Sadovskis skaidroja: "Ja atrodas centrā, tad no visām Rīgas nomalēm tiek vests uz Rīgas viduci un attiecīgi ekipāžas tad mēro plus/mīnus vienādu attālumu, savukārt, ja mēs ieliekam Pārdaugavā šādu vietu, tad sanāk, ka arī no Vecmīlgrāvja ir jāved uz Pārdaugavu, arī no Ķengaraga tālākā gala. Un tad sanāk, ka daļa no šīm policijas patruļām vienkārši nesamērīgi ilgu laiku pavadītu, nogādājot šos klientus patversmē un braucot atpakaļ uz savu teritoriju."

Tikmēr Imantas, Zasulauka un Āgenskalna apkaimēs uzrunātie, vaicāti, vai patversmes vai atskurbtuves atrašanās viņu apkaimēs būtu traucēklis, tik viennozīmīgi šo jautājumu nevērtēja. Viedokļi ir dažādi – sākot no nolieguma un beidzot ar atziņu, ka kaut kur jau šādiem cilvēkiem ir jāpaliek:

Īsti netraucē, tāpēc es īsti nezinu. Ja tur kādas nekārtības būtu, tad traucētu, bet pašlaik nekas netraucē. 

Ja par katru problēmu mēs sāktu skrupulozi apjautāt, kuram patiktu, kuram nepatiktu, tad mēs neko nevarētu šajā pilsētā atrisināt. Droši vien, ka ir vienkārši jārisina.

Nu, vismaz viņi uz ielām nedzīvotu. Man tas netraucētu. Galvenais, lai viņi bērniem un sievietēm netraucē. 

Protams, ka es būtu pret, jo es redzu, kā viņi uzvedas. Es noteikti būtu pret.

Mums jau tāpat tas kontingents visos Rīgas rajonos ir. Un katrā rajonā ir savs loks – ja kāds pazūd, tad vietā rodas kāds jauns. Tā kā nemainīgs skaits, manuprāt, arī šeit – Āgenskalnā. Varbūt, ja tā koncentrācija lielāka, tad ne visai patiktu, bet tiem cilvēkiem arī kaut kur jāpaliek.

Šobrīd process par patversmes pārcelšanu no Centrāltirgus teritorijas uz kādu citu apkaimi ir apsīcis. Taču – ja nestrādās bezpajumtnieku skaita mazināšanas plāns, tad šis jautājums var kļūt arvien aktuālāks, un tad apkaimju pārstāvji vēlēsies dzirdēt pamatotus argumentus par labu vienai vai otrai apkaimei, jo, kā norādīja apkaimju alianses vadītājs Jansons – svarīgākais esot neradīt situāciju, kurā centra apkaimes tiek uzskatītas par labākām nekā Rīgas nomales tikai atrašanās vietas dēļ.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt