“Šeit kā palīglīdzeklis plēve lieti noder. Kāpēc to vispār aizliegt un par ienaidnieku pasludināt?” spriež tūristu iecienītās amatnieku tirgus “Egle” vietas apsaimniekotāja, SIA “Možums pro” valdes loceklis Uģis Putniņš, rādot plēves sienas, pret kurām iebilst pašvaldības būvvalde. Tā jau pērn aicinājusi plēves nomainīt neestētiskā izskata dēļ.
Putniņš stāsta, ka nupat jaunais ārsienu koncepts iesniegts būvvaldē. Esošās plēves, kas dienas laikā lielākoties ir sarullētas pie telts griestiem, tiks nomainītas pret auduma sienām ar tautisku apdruku. Būvvalde pēc Zolitūdes traģēdijas esot “sabūvējusi neiedomājami augstus birokrātiskos šķēršļus”, un mazajam biznesam tos izpildīt ir sarežģīti, saka Putniņš.
Uzņēmums plēves iepriekš izvēlējies, jo, kamēr tās bijušas jaunas, izskatījušās pēc skatloga, turklāt pasargājušas no vēja un stipra lietus gan tirgotājus, gan amatniecības izstrādājumus. Putniņš stāsta, ka apsaimniekošanas līguma termiņš beigsies pēc četriem gadiem. Tirdziņš atrodas uz apbūvei paredzētas zemes, tādēļ turpmākā saimniekošana pēc līguma termiņa beigām atkarīga no ekonomiskās situācijas.
Rīgas pilsētas būvvaldes vadītāja Ingusa Vircava ieskatā pašreizējās plēves sienas nerespektē šo teritoriju pilsētas centrā, kas ir kultūrvēsturiskais mantojums. Iesniegtais priekšlikums patlaban tiek saskaņots būvvaldē un, visticamāk, tiks apstiprināts kā pagaidu risinājums.
“Jāatceras – kad izveidoja objektu šādā paskatā, Latvijā spēkā bija cits būvniecības regulējums. Jaunais Būvniecības likums cita starpā paredz stingrākas prasības arī pret šāda veida objektiem. Atbilstoši jaunajam Būvniecības likumam, tās ir būves, kas jāsaskaņo atbilstoši likumam kā jaunbūve. Tā kā tā ir Vecrīga, UNESCO zona, vajadzīgs arhitektūras ideju konkurss, attiecīga procedūra, kas jāizskata attiecīgajās institūcijās. Tā ir zināma problēma, jo tas netika darīts,” skaidro Vircavs.
Līdz ar grozījumiem saistošajos noteikumos ''Par kārtību, kādā tiek saskaņota un organizēta ielu tirdzniecība'', kurus dome varētu pieņemt šonedēļ, Rīgas vēsturiskajā centrā būs aizliegti plēvju sienu risinājumi āra kafejnīcās. Tā vietā aicina izmantot stiklu, puķu podus vai dabīgu materiālu, piemēram, klūgu pinumu sienas.
Jaunajos normatīvos mainītas arī prasības vides pieejamībā. “Mēs joprojām redzam, ka tās kafejnīcas, kas tiek slietas augšā… projektā viss uzzīmēts pareizi, bet dabā izskatās savādāk. Un skaidrs, ka cilvēks ar kustību traucējumiem tur netiks iekšā. Tad mums ir jāsūta inspektori un jāraksta protokols par neatbilstību. Līdzšinējie saistošie noteikumi paredzēja pandusa slīpumu stingrāk nekā pret būvēm. Tagad esam to izlīdzinājuši. Un attiecīgi sagaidām, ka uzņēmēji to ievēros.”
Turpmāk, iespējams, būvvaldes inspektoriem būs arī pilnvaras lemt par uzņēmēju sodīšanu vides pieejamības pārkāpumu gadījumā, un juridiskām personām sods var būt līdz 360 eiro.
