Tradicionāli ieņēmumus no aizvadītās tūrisma sezonas rēķina pēc tā, kāds bijis nakšņotāju skaits viesnīcās. Rīgā šie rādītāji ir gana augsti, norāda Rīgas Tūrisma attīstības biroja valdes priekšsēdētāja Vita Jermoloviča.
"Sezona bija laba, tik tiešām, neskatoties uz ģeopolitisko situāciju un tūristu skaita kritumu no kaimiņvalstīm - no Krievijas un citām. Bet vidējais tūristu skaits ir pieaudzis un viesnīcas ir labi noslogotas - apmēram 80 procenti. Tā kā pagājušajā gadā bija daudz kultūras notikumu un Rīga bija Eiropas kultūras galvaspilsēta, atpazīstamība un publicitāte bija ļoti liela. Tie, kas pagājušajā gadā neatbrauca, atbrauc šogad ciemos. Mēs esam ļoti gandarīti," atzīst Vita Jermoloviča.
Lielākais viesu skaita palielinājums Rīgā bijis no Vācijas un Lielbritānijas, tāpat vairāk nakšņotāju atbraukuši no Beļģijas, un tas tiek saistīts arī ar Latvijas prezidentūru Eiropas Savienībā. Audzis arī tūristu skaits no tuvākajām Skandināvijas valstīm.
Latvijas Tūrisma aģentūru un operatoru asociācija rādītājus par iebraucējiem tūristiem un Latvijas iedzīvotāji ceļošanas paradumiem aizvadītajā sezonā vēl apkopo, tomēr asociācijas izpilddirektore Astrīda Trupovniece lakoniskā vērtējumā ir optimistiska - neskatoties uz situāciju Krievijā, sezona esot bijusi laba.
Tikmēr tūrisma kompānijas "Meeting Tour", kas nodarbojas arī ar tā dēvēto medicīnisko tūrismu, direktore Iveta Kravale lēš, ka izaugsme nozarē bijusi tieši uz Latvijas prezidentūras rēķina, bet īpaši sarucis viesu skaits no Krievijas.
Rīga arī aprēķinājusi, ka lielākie tērētāji ir tūristi no Skandināvijas valstīm. Vidējie izdevumi uzturēšanās laikā pilsētā ir 75 eiro, bet, piemēram, norvēģi Rīgā atstāj teju divas reizes vairāk - 122 eiro. Tāpat tūristi arvien vairāk apmeklējot dažādus izklaides pasākumus, tirdziņus un koncertus.
