Dome plāno līgumu slēgt uz trim gadiem.
Pēdējais drukātais izdevums, kurā žurnāla veidā latviešu un krievu valodā vairāk nekā 300 tūkstošos eksemplāru tika publicētas ziņas par Rīgas pašvaldību un vadību, bija žurnāls «Riga.lv». Tāpat kā citās reizēs arī šo izdevumu Rīga izveidoja pirms kārtējām vēlēšanām, bet likvidēja uzreiz pēc – pērnā gada beigās. Tā izdošanai tika iztērēts vairāk nekā pusmiljons eiro.
Žurnāla izdevēja, speciāli izveidotā nodibinājuma «Riga.lv» vadītājs Andris Konošonoks skaidro, ka Rīga sapratusi – ar tādu žurnālu īsti nevarot uzrunāt auditoriju:
„Mēs uzskatām, ka racionālāk tērēt līdzekļus un nodrošināt sasniedzamību rīdziniekiem, kas nelieto internetu, sociālos tīklus un tā tālāk, respektīvi, tie ir seniori, vecumā virs 50 gadiem, un šī informācija tiks publicēta izdevumos kopā ar izvērstu televīzijas programmu. Tātad, lai tie cilvēki, kas iegādājas vai abonē šos izdevumus gan latviešu, gan krievu valodā – lai viņiem būtu iespēja iepazīties ar šo informāciju no portāla „Riga.lv”.”
Pašlaik zināms vien tas, ka Rīgas domes konkursā vienīgais pretendents un uzvarētājs ar 600 tūkstošu eiro piedāvājumu bez pievienotās vērtības nodokļa bijis uzņēmums «Mediaservice». Cik bieži un kurās avīzēs pirks laukumus, Konošonoks neatklāj.
„Tās ir detaļas. Es domāju, ka tas nebūs ieliktnītis, ka tā būs zināma platība, sauksim to par reklāmas laukumu, informācijas izvietošanas laukumu,” saka Konošonoks.
Aģentūru «Mediaservice» vada Marina Arhipenko un Oļegs Rumjancevs. Šī kompānija gatavojusi priekšvēlēšanu izdevumus Zaļo un Zemnieku savienības politiķiem Ivetai Grigulei un Raimondam Vējonim. Izdevumā ar nosaukumu «Atbalsts Vidzemei», kas sevi pozicionēja kā avīzi, nebija minēts izdevējs un citas ziņas par izdevumu. Mediju eksperte Anda Rožukalne tolaik vērtēja, ka «šī «avīze» ir apvainojums jebkuram mediju profesionālim un žurnālistam, jo parāda, līdz kādai pakāpei var degradēt mediju, tā saturu, žurnālistikas paņēmienus un formātus».
Arī par Rīgas jaunajiem plāniem Rožukalne ir kritiska:
„Es bez ilūzijām skatos uz šo jauno iepirkuma procedūru un tās iespējamiem mērķiem, jo tas diemžēl atkārto jau iepriekšējo praksi, ka nodokļu maksātāju līdzekļi tiek izmantoti, lai papildus popularizētu ievēlētās amatpersonas un pašvaldību politiķus. Te mēs varam redzēt pēc tā plāna, ka izvēlētā auditorija raksturo tipisko Rīgas domes vadošās partijas vēlētāju un var pieļaut, ka šī publicitāte ir paredzēta, lai tā kā „uzsildītu” līdz pašvaldību vēlēšanām vēlētāju uzmanību. Un kas ir ļoti svarīgi – ka tādā veidā ar naudu atbalstīti mediji kļūst draudzīgi arī citās situācijā, jo viņi kļūst atkarīgi no Rīgas domes naudas.”
Pirms pāris gadiem veiktā pētījumā Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs «re:baltica» izpētīja, ka Rīgas dome un tās uzņēmumi ar medijiem uz gadu noslēguši publicitātes līgumus vairāk nekā 825 tūkstošu eiro vērtībā. Taču Rīgas mēra izteikumi, ka uzņēmumi tā informē par savu darbību, izrādījušies nepatiesi, jo lielākoties tiek slavināta Rīgas vadība.
