Pēc ilgākas šķēpu laušanas, dzīvnieku draugu, veterinārārstu un valsts institūciju strīdiem ar nākamā gada 1.janvāri valdības noteikumi kā obligātu paredz visu suņu reģistrāciju. Tas nozīmē, ka ikvienam rējējam jābūt apzīmētam ar mikroshēmu un reģistrētam datubāzē.
Pašlaik Rīgā reģistrēti mazliet vairāk par 15 tūkstošiem suņu, bet obligātā suņu čipošana Rīgai un citām pašvaldībām ļaus saprast, cik šo mīļdzīvnieku īsti ir. Pašlaik pašvaldības policisti suņa reģistrāciju var pārbaudīt pēc tam piestiprināta žetona. “Ja nodeva netiek samaksāta un žetons pie veterinārārsta saņemts, tad izsaka brīdinājumu vai piemēro naudas sodu fizikām personām no 30 līdz 50 eiro,” stāsta Rīgas domes Dzīvās dabas resursu nodaļas vadītāja Lana Puntusa.
Par žetonu izsniegšanu veterinārārstiem samaksā Rīgas dome, bet suņa īpašniekam patlaban jārēķinās ar 8 eiro un 54 centu ikgadējo nodevu, ja suns ir vecāks par trim mēnešiem. No 2018.gada nodevu plānots noapaļot līdz desmit eiro, bet tā būs jāmaksā tikai par vismaz pusgada vecumu sasniegušiem dzīvniekiem.
No nodevas atbrīvos invalīdus un dienesta suņu turētājus, savukārt pensionāriem un sterilizētu suņu saimniekiem pienāksies 50% atlaide.
“Reģistrēšanas un čipošanas lieta mūsu bezatbildīgajā sabiedrībā ir vairāk nekā nepieciešama,” saka Ingvilda Aumeistere, dzīvnieku ķērāju dienesta un biedrības «TUTTI palīdzība dzīvniekiem» vadītāja. Viņa savulaik dzīvojusi Rīgā un godprātīgi maksājusi ikgadējo nodevu. Taču neatbildēts palicis jautājums, kas par iekasēto naudu tiek izdarīts.
Tagad Ingvilda pārcēlusies uz Ādažiem, bet tur suņu saimnieki ieguvumus redz, lai gan nodevu dome nemaz neprasa: “Ik pa 200-300 metriem ir atkritumu tvertnes, kas paredzētas dzīvnieku atkritumiem. Pie šīm tvertnēm ir arī rezervuāri ar maisiņiem. Es redzu, kur aiziet nodeva, ja tāda būtu, bet tādas mums nav.”
Par uzlabojumiem Rīgā pēc nodevas palielināšanas viņa gan ir šaubīga: “Es droši vien tad būtu redzējusi kaut kādu ievadu tam visam – idejas par jauniem pastaigu laukumiem vai suņu pastaigu vietām.”
Pērn suņu nodevās galvaspilsētā iekasēti nepilni 23 tūkstoši eiro, bet līdz ar obligāto čipošanu un nodevas palielinājumu pieticīgākās prognozes rāda gandrīz 150 tūkstošu eiro ieņēmumus pat tad, ja nodevu samaksā tikai pašlaik reģistrēto suņu saimnieki.
Tomēr Rīgas domē jaunus suņu pastaigu laukumus nesola. Pašlaik liela daļa naudas aiziet klaiņojošu suņu ķeršanai, veterinārārstiem par žetoniem un esošo laukumu uzturēšanai.
“Mājokļu un vides departaments uztur pastaigu laukumu Eksporta ielā, Austrumu izpilddirekcija ir atvērusi jaunu suņu pastigu laukumu Pļavnieku bērzu birzī, kā arī uzstāda ekskrementiem paredzētos konteinerus un informatīvas zīmes. Ir ierīkoti divi suņu pastaigu laukumu: Ziedoņdārzā un Grīziņkalnā. Arī Lucavsalā ir atsevišķa teritorijām pastaigām ar suni. Tādēļ par suņu infrastruktūru pilsētā tiek domāts,” skaidro Dzīvās dabas resursu nodaļas vadītāja Lana Puntusa.
Turklāt nodevu nauda tiek ieskaitīta kopējā domes budžetā un tiešā veidā nemaz nenonāk vides departamenta rīcībā. Lielākus nodevas ieņēmumus plānots panākt ar stingrākām kontrolēm, jo pašvaldības policistiem par 35 tūkstošiem eiro tiks sagādāti 118 mikroshēmu lasītāji.
