KONTEKSTS
- NATO agrīnās brīdināšanas un kontroles sistēmas jeb AWACS lidmašīnas, projektētas 20.gadsimta sešdesmito gadu beigās septiņdesmito gadu sākumā. Vispirms tās sāka izmantot ASV 1977.gadā.
- Pirmā AWACS tipa lidmašīna tika uzbūvēta uz civilās lidmašīnas «Boeing 707» bāzes, un līdz 1992.gadam tika izlaistas vairākas tās modifikācijas. NATO sabiedrotās valstis līdz pat šodienai plaši izmanto šīs lidmašīnas.
- Normālos apstākļos AWACS E3A tipa lidmašīna spējīga astoņas stundas lidot deviņu kilometru augstumā, "pārskatot" teritoriju līdz 310-315 kilometru rādiusā. Konkrētos punktos atrodas vairākas šādas lidmašīnas, nodrošinot gaisa telpas novērošanu visā Eiropā.
- AWACS vienība ir skaita ziņā lielākā NATO augstākās pavēlniecības tiešā pakļautībā esošā daļa. Vācijas bāzē Geilenkirhenē bāzējas 16 E3A lidmašīnas, kuru ekipāžā darbojas cilvēki no 15 NATO valstīm – Beļģijas , Ungārijas, Vācijas, Grieķijas, Dānijas, Itālijas, Spānijas, Nīderlandes, Norvēģijas, Polijas, Portugāles, Rumānijas, ASV, Turcijas un Čehijas.
- NATO vienībā "NAEW&C Force" piedalās arī Luksemburga (tikai finansiāli) un Lielbritānija — ar sešām "E3D" lidmašīnām, kuru ekipāža ir tikai Lielbritānijas speciālisti.
Geilenkirhene ir galvenā bāzes vieta Eiropā AWACS lidojumiem, jo no 19 lidmašīnām, kas Eiropā veic lidojumus, 16 bāzējas tieši Geilenkirhenē.
Šīs “Boeing” lidmašīnas aprīkotas ar īpašu radaru sistēmu, ko ieslēdz, tikai paceļoties septiņu kilometru augstumā, un ar to var novērot apkārtni 400 kilometru rādiusā. To, cik lielus objektus ar šo AWACS radaru sistēmu iespējams pamanīt, NATO neatklāj, jo tā ir klasificēta informācija.