Kopš 2014. gada, kad Krievija anektēja Krimu, NATO agrīnās brīdināšanas un kontroles sistēmas lidmašīnas veikušas vairāk nekā 1000 novērošanas un gaisa telpas kontroles lidojumus.
Kā uzsvēris tās komandieris Karstens Stoje, ar AWACS nolaišanos Rīgā šī unikālā militārā vienība sūta spēcīgu signālu Polijai, Lietuvai, Latvijai, Igaunijai un Rumānijai par NATO klātbūtni un uzticamību.
"Lai gan plānotas operācijas dienvidu reģionos, mēs būsim uzticams partneris arī šīm valstīm. Turpināsim novērošanas lidojumus un nodrošināsim pastāvīgu klātbūtni," sacīja Stoje.
Savukārt NATO spēku virspavēlnieks Eiropā ģenerālis Kērtiss Skaparoti izteicies, ka AWACS lidmašīnas ir būtisks pienesums alianses atbalsta pasākumos, jo nekavējoties nodrošina militāro gaisa kuģu vadību un kontroli, gaisa telpas un jūras novērošanu, kaujas lauka komandvadību.
"Vairāk nekā 1000 lidojumi ir skaidrs NATO aizsardzības un atturēšanas spēju apliecinājums šajā reģionā. Tas ir spēcīgs vēstījums no sabiedrotajiem par ģeopolitiskās drošības situācijas izpratni. Esam runājuši par sauszemes spējām, par jūras spēku klātbūtni dažādās mācībās. Šis ir kārtējais apliecinājums, ka NATO ir vienota spēku spēju izpratnē," piebilda Nacionālo bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube.
Pirmo reizi šāda lidmašīna Rīgā nolaidās 2004. gada februārī pirms Latvijas iestāšanās NATO.
Interesanti, ka brīdināšanas un kontroles sistēmas AWACS veidošanā savulaik piedalījās arī trimdas latvietis Konstantīns Počs, kurš vairāk nekā 30 gadus strādāja ASV Gaisa spēku un Pasaules telpas laboratorijā.
Raķešu konstruktors reiz teicis: "Mans pētījums aparātu attīstībā nav saistīts ar to, kā labāk un ātrāk iznīcināt cilvēkus, bet gan ar to, kā aizsargāt civilos iedzīvotājus, karavīrus, zemi un rūpniecību kā kara, tā arī miera laikos."
