ĪSUMĀ:
- Rīgā Burovs piedāvā budžetu komisijās skatīt arī pirms iesniegšanas sēdei, "Saskaņa" neiesaistās un plāno mēru gāzt.
- Garkalnē mērs it kā slimības dēļ atkāpies, pirms viņu gribēja atlaist. Deputāte uzskata - atlaižama arī bijušā mēra komanda.
- Jelgavā mediju saceltā trača dēļ tomēr steigā neapgriež privāto bērnudārzu līdzfinansējumu.
- Ķekavas novadu kritizē par budžeta pieņemšanu naktī bez pamatota iemesla.
Vidējā darba samaksa Rīgā pērnā gada otrajā pusē pārsniedza 1200 eiro, bezdarba līmenis saruka līdz vēsturiski zemam, algas lēnāk, bet turpina kāpt. Tas ļāvis ar uzviju pildīties galvaspilsētas budžetam pagājušajā gadā, kā arī jau vairāk nekā viena miljarda un 63 miljonu eiro apmērā tēriņus plānot šogad, lasāms budžeta dokumenta paskaidrojuma rakstā. Augošie ieņēmumi Rīgai ļāvuši šogad solīt algu kāpumu bērnudārzu pedagogiem un sociālajiem darbiniekiem, audzēt bērnu piedzimšanas pabalstus, ieviest nebijušas programmas parku atjaunošanai un koku stādīšanai ielu malās. Lai gan jau pirms vairākiem gadiem domes apstiprinātu, tomēr līdz šim "Saskaņas" vadīšanas laikā neīstenotu praksi ar budžeta pieņemšanu cenšas īstenot mērs Oļegs Burovs no "Gods kalpot Rīgai".
"Visas komitejas skata budžetu divas reizes, no sākuma skatot budžeta projektu.
Pēc tam, kad budžeta projekts ir sagatavots, izskatīts Budžeta komitejā un gatavs iesniegšanai domē, tad viņu skata otro reizi. Komitejas var to galīgo redakciju akceptēt tāpēc, ka ir budžeta apspriešanas laikā papildinājumi, protams, korekcijas. Var akceptēt, un deputāti tai laikā var piedāvāt priekšlikumus, lai būtu mazāk priekšlikumu domes sēdē. Tas ir tāds vēlams variants. Pēdējos gados tas netika darīts. Kāpēc? Man nav komentāru, nezinu," stāstīja Burovs.
Līdz šim pret koalīcijas sagatavotajiem budžeta projektiem tradicionāli iebilda opozīcija, bet nu, tā kā pašķīdusi pati koalīcija, pret budžetu tā sagatavotajā versijā ir arī ilgus gadus Rīgu vadījusī "Saskaņa". Tās vadītāji Rīgas domes frakcijā uzsver – kamēr mērs būs Burovs, viņi par budžetu nebalsos. Anna Vladova iepriekš izteicās, ka grib naudu mazākumtautību interešu izglītībai, kā arī vēl lielākus bērnu piedzimšanas pabalstus.
"Mēs neiesim uz Budžeta komisiju. Vienkārši nav jēgas tur būt, jo mūsu viedoklis nav uzklausīts un nav ņemts vērā. Mēs neiesim uz komisiju, kamēr šie visi "Saskaņas" priekšlikumi nebūs ņemti vērā. Bet vēlreiz: budžetu pieņems, bet ne ar šo mēru," sacīja Vladova.
Tomēr līdz ceturtdienai "Saskaņa" savas intereses dokumentu formā vēl nebija iesniegusi. Tādējādi turpinās koalīcijas partneru strīds, un no 60 domniekiem faktiski par koalīciju sevi saukt var tikai "Gods kalpot Rīgai" 12 deputāti, kas mēra Burova vadībā ir izteiktā mazākumā.
"Man galvenais ir dot iespēju izskatīt vēlreiz deputātiem pirms domes sēdes. Ja deputāti pieņēma lēmumu neizmantot šo iespēju, nu, tad skatām budžetu 6. februārī," komentēja Burovs.
Jau pašlaik gan prognozējams, ka šajā domes sēdē ne tikai netiks pieņemts budžets, bet arī vairākums varētu nobalsot par mēra Burova atbrīvošanu no amata.
Bez mēra šonedēļ palika arī Garkalnes novada dome sēdē, kurā balsoja par šā gada budžetu. Ilggadējais domes priekšsēdētājs "zaļzemnieks" Mārtiņš Gunārs Bauze-Krastiņš it kā veselības stāvokļa dēļ atkāpās no amata. Tiesa gan, mēra krēsla pamešana notika dienu pirms tam, kad viņu atbrīvot grasījās pašvaldību lietu ministrs, ņemot vērā Bauzes-Krastiņa pieļautos un Valsts kontroles revidentu izgaismotos būtiskos pārkāpumus domes darbā, tajā skaitā budžeta naudas izšķērdēšanu lielos apmēros.
Arī ar šā gada budžeta plānu ne visi domnieki varēja laikus iepazīties, Latvijas Radio atzina Garkalnes domes opozicionāre Inese Andersone no Nacionālās apvienības.
"Mana līdzdalība ir pilnīgi faktiski nekāda. Ar budžetu visus deputātus iepazīstināja Finanšu komitejas sēdē, nevis pirms tās, kā tam būtu jābūt, lai deputāti varētu sagatavoties, uzdot jautājumus un diskutēt.
Līdz ar to arī, protams, es nosūtīju papildu informāciju, kas mani interesē. Es vēlējos redzēt, kāds būtu plānotais iepirkumu plāns šim gadam, kam tika tērēti pakalpojumu kodā iepriekšējā gada līdzekļi. Lai saprastu vispār, kas domei vajadzīgs, varbūt uz tā fona var kaut ko ietaupīt. Tāpat arī noteikti es uzskatu, ka Sabiedrisko attiecību daļai nav nepieciešams tik liels budžets, kāds viņš ir šobrīd, un arī tur noteikti var ietaupīt, un lielākā daļa tomēr ir jāvelta tieši investīcijām šajā gadā," stāstīja Andersone.
Neko no prasītā viņa nebija saņēmusi. Andersone neņēmās spekulēt par iemeslu, kāpēc līdzšinējais mērs atkāpās no amata. Viņa gan uzsvēra, ka pārkāpumus pašvaldībā pieņēma ne tikai pašvaldības vadītājs, bet arī viņa vietnieki, finansists un grāmatvedis - visa komanda.
"Ja ir atkāpies mērs, es domāju, ka būtu ļoti līdzīgā situācijā jābūt arī pārējiem darbiniekiem," sacīja deputāte.
Garkalnes domes vadība un pašvaldības atbildīgie darbinieki gan savu atbildību kādos pārkāpumos nesaskata.
Tikmēr kritiku par pēkšņu un opozīcijai iepriekš nezināmu lēmumu pieņemšanu izpelnās arī citas domes. Šonedēļ Jelgavas domes deputāts Aigars Rublis no "Vienotības" sacēla kājās jelgavniekus, pamanīdams, ka dome lielā steigā grib mazināt pašvaldības atbalstu ģimenēm, kuru atvasēm nav vietas domes bērnudārzos. Reaģējot uz strauji kāpjošo satraukumu pilsētā un Rubļa panākto mediju lielo interesi, dome pāris stundās no tādas idejas atteicās. Latvijas Radio jautāja Rublim, vai opozīcijai bija pienācīgs laiks iepazīties ar pieņemamo budžetu.
"Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, tik maz laika, lai iepazītos ar budžetu, vēl nekad nav bijis, jo budžeta projekts tika deputātiem iesniegts pirmdien pēcpusdienā. Nākamās dienas, otrdienas, pēcpusdienā jau bija komitejas sēde, kas attiecās jau uz pirmo lasījumu. Laiks sagatavoties, lai varētu uzdot jautājumus un sniegt jau tajā brīdī priekšlikums, praktiski nebija daudz dots," norādīja Rublis.
Savukārt opozīcijas deputātu dusmas un pašvaldību lietu ministra aizrādījumu par vēl radošāku pieeju budžeta pieņemšanā izpelnījusies bezpartejiskās Viktorijas Baires vadītā Ķekavas novada dome. Deputāti par deviņos no rīta ieplānotu budžeta vētīšanas sēdi tika informēti iepriekšējā vakarā pēc deviņiem. Komiteja ilga vairāk nekā astoņas stundas, un domes sēdi sasauca vēlā piektdienas vakarā, budžetu pieņemot ap pieciem sestdienas rītā. Tā nav laba pārvaldība, secina ministrs Juris Pūce no "Attīstībai/Par!".
"Tas noteikti nav labs process, kādā pieņemt budžetu.
Nebija nekādu objektīvu faktoru, kāpēc sēde, piemēram, nevarēja notikt pirmdien vai otrdien, kad arī varētu izskatīt viņu normālā darbalaikā.
Tas nav jautājums tikai par to, ka Ķekavas novada domes deputātiem bija, protams, ierobežota pieejamība, jo tas ir ārpus darbalaika, tad viņiem jārēķinās, vai viņi var vai nevar tikt uz sēdi. Bet sēdes norise jau prasa arī Ķekavas novada domes darbinieku iesaisti, lai protokolētu, lai atbildētu uz deputātu jautājumiem un tamlīdzīgi. Un tas ir sliktas pārvaldības process. Mēs esam vairākkārtīgi arī citu pašvaldību domēm aizrādījuši par šādiem pārkāpumiem, un mēs ļoti ceram, ka Ķekavas novada dome ņems vērā šo aizrādījumu," sacīja Pūce.
Līdzīgas domas ir organizācijas "Providus" pētniecei labas pārvaldības un pretkorupcijas jautājumos Līgai Stafeckai. Viņa arī uzskata budžeta pieņemšanā vajadzētu vairāk iesaistīt arī sabiedrību.
Pašvaldību lietu ministrija atgādina, ka labas pārvaldības principu ievērošana ir nostiprināta likumā, tāpēc atkārtotu pārkāpumu gadījumā bez aizrādījumiem un paskaidrojumu prasījumiem var sekot arī bargāka rīcība.
