Sausais pavasaris, dienvidu vējš, savvaļas ugunsgrēki, kā arī satiksmes intensitātes pastiprināšanās. Tas viss novedis pie gaisa kvalitātes pasliktināšanās ne vien Rīgā, bet arī citviet Latvijā.
Viens no galvenajiem rādītājiem, kas liecina par piesārņojumu, ir gaisā atrodamie putekļi, ko zinātnieki sauc par PM10. Eiropā maksimālā pieļaujamā PM10 koncentrācija ir 50 mikrogrami kubikmetrā. Pagājušonedēļ parādījās ziņas, ka vienā no Rīgas gaisa mērījumu stacijām šis rādītājs pārsniegts pat trīskārt. Meteoroloģijas centrā gan vēlāk mierināja, ka konkrētā stacija bijusi bojāta un patiesā aina neesot tik baisa. Tomēr maksimālais piesārņojuma līmenis patiešām pārsniegts gandrīz visur.
“Uz doto brīdi visās stacijās Latvijā gan Rīgā, gan Liepājā, Rēzeknē, arī Rucavā ir paaugstinātas daļiņu PM10 diennakts koncentrācijas,” norāda Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) Gaisa un klimata nodaļas vadītāja Aiva Eindorfa.
Gaisa kvalitātes pasliktināšanos izraisa ne vien dabas procesi, piemēram, sausums, savvaļas ugunsgrēki un spēcīgais dienvidvējš, kas līdz Eiropai atnesis Sahāras putekļus, bet arī cilvēka faktors, piemēram, rūpniecības izmeši un transporta izplūdes gāzes. “Piemēram, tagad Krasta iela tepat blakus tiek remontēta. Automašīnas vairāk pārvietojas pa Maskavas ielu. Arī mūsu stacijā, kas atrodas tepat uz jumta, slāpekļa dioksīda stundas koncentrācija ir paaugstināta,” skaidro Eindorfa.
To, vai kopējais gaisa piesārņojums ir bijis tik liels, lai radītu riskus cilvēku veselībai, meteoroloģijas centrs varēs pateikt tikai, kad būs izvērtēti dati par visu gadu.
Ārsts alergologs Verners Lozovskis gan novērojis, ka gaisa piesārņojums pastiprina alerģijas slimnieku reakciju uz ziedputekšņiem: “Lai cik tas izklausītos neticami, lauciniekiem, kas dzīvo mežos, kur ir ziedputekšņu jūra, viņiem ziedputekšņu izraisīta alerģija ir retāk nekā pilsētu iedzīvotājiem.”
Turklāt pastāvīgi ieelpojot lielu daudzumu sīku cieto daļiņu, palielinās risks iegūt sirds, asinsvadu un elpošanas orgānu slimības.
Gaisa piesārņojumu pašvaldība varētu mazināt, ja pavasaros rūpīgāk notīrītu ielu kaisīšanai ziemā izmantoto sāls un smilšu maisījumu, kā arī laistītu ielas ar ūdeni, kas pēdējā laikā tikpat kā netiek darīts.
Ceturtdien, 25. aprīlī, par gaisa kvalitāti diskutēja Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja, bet nekādus lēmumus nesteidza pieņemt, jo uzskata, ka situācija vēl nav tik bīstama. “Īstenībā šī nesen parādījusies informācija par to, ka tik un tik reizes pārsniegti rādītāji par PM10 vai PM2,5 daļiņām, pēc vides pārvaldes priekšnieces sniegtās informācijas ir nedaudz pārspīlēta. Šie dati nav verificēti,” saka Rīgas dome Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko.
Tomēr Vides komiteja lūgusi pašvaldības Satiksmes departamentu sniegt informāciju par ziemā izkaisītā sāls un smilšu savākšanu, kā arī ielu laistīšanu. Meteorologi prognozē, ka situācija varētu uzlaboties nedēļas beigās, kad dienvidu vējus nomainīs ziemelis.
