Kamēr pašvaldība apgalvo, ka tai šādiem darbiem nav pieejama Eiropas nauda, atbildīgajā ministrijā norāda – iespējas tikt pie miljoniem eiro Rīgai ir bijušas, taču no tām izmantota tikai daļa.
Līdz šim zem Rīgas ielām izbūvēts apmēram 180 kilometru lietus ūdeņu aizvadīšanas kolektoru, ko apsaimnieko Rīgas domes Satiksmes departaments. Tādā pat garumā caurules stiepjas iekškvartālos un pagalmu zonās, kur par komunikācijām saskaņā ar Rīgas domes apgalvoto jau atbildīgi zemes īpašnieki. Izrādās, vislabākajā stāvoklī ir tās lietus aizvades sistēmas, kas būvētas jau pērnā gadsimta pirmajā pusē. Savukārt padomju laikā zemē haotiski raktas nekvalitatīvas caurules. "Lai pilnībā varētu sakārtot esošo sistēmu kā minimums ir nepieciešams 69 miljoni eiro. Vienā gadā vidēji ir nepieciešami 1,5 miljoni eiro, bet, ja ir remonti - tad vēl kāds pusmiljons," stāsta Satiksmes departamenta Transporta būvju pārvaldes priekšnieks Edmunds Valpēters.
Viņš uzsver, ka cauruļu apmaiņa notiek paralēli ielu remontiem. Kr.Barona iela gan nav šo ielu vidū finansiālu apsvērumu dēļ.
Tādējādi daudz aprunātajā Krišjāņa Barona ielā ierakta paliks vecā sadzīves kanalizācija, bet par lietus aizvadi vispār nav domāts. Savukārt pēdējos gados applūšanas problēmas daļēji atrisinātas Krasta ielā un pie Mūkusalas apļa, kas lietus laikā bija zem ūdens. Tomēr Rīgai vēl daudz darāmā citviet, atzīst Valpēters.
"Karstie punkti, kuros nav sanācis atrast atrisinājumu, ir Viestura prospekts, Flotes iela, Gaigalas iela, Čiekurkalns, Veldres iela, Biķernieku iela - šīm ielām ir nepieciešami 11 miljoni eiro. Ielas, kuras nav izbūvētas un kurās ir grants segums vai bezsegums, vispār nav ūdens novades sistēmas," saka Valpēters.
Viņš saka, ka no šīm ielām, visticamāk, pirmajā pārmaiņas notiks Viestura prospektā. Taču projekts top arī attiecībā uz Flotes ielā.
Valpēters saka, ka Eiropas naudas nav pieejamas. Viņam arī nav zināms, vai finansējums kanalizācijas pārbūvei Rīgā pieaugs.
Tikmēr Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija norāda, ka Rīgai pēdējos gados bijušas vairākas iespējas pretendēt uz Eiropas naudu tieši lietus ūdens sistēmu sakārtošanai vai izbūvei no jauna. Pēdējā plānošanas periodā no četrām aktivitātēm Rīga varēja pieteikties divās.
"Rīgas pilsētai šāda iespēja bija vismaz divās aktivitātēs (..) Ja mēs minam vēl senākus plānošanas periods - 2004. - 2006.gads, tad arī tur bija projekti notekūdens sistēmas pārbūvē (..)," stāsta pašvaldību lietu ministrijas Investīciju politikas departamenta direktora vietnieks Valdis Līkosts.
Tāpēc viņš noraida apgalvojumu, ka Rīgas domei nebija pieejams ES finansējums.
Sakārtot lietus kanalizāciju Rīga var arī nākamajā plānošanas periodā, tomēr, kā ziņots, tuvākajos plānos ir tikai izbūvēt ūdensvadus Berģos, Imantā un Beberbeķos.
Rīga aprēķinājusi - lai savestu kārtībā visu kanalizācijas sistēmu, nepieciešams līdz 300 miljoniem eiro. Salīdzinoši – tā ir gandrīz trešā daļa no galvaspilsētas gada budžeta jeb summa, kādu dome trīs gados dotāciju veidā iegulda uzņēmumā «Rīgas satiksme».
