Līdzās aktuālo drošības izaicinājumu risināšanai Rīgas sanāksmē NATO sabiedrotie apspriedīs sadarbību ar partneriem un Eiropas Savienību, kā arī sāks diskusijas par alianses jauno stratēģisko koncepciju.
“NATO Stratēģiskās koncepcijas izstrāde ir viens no galvenajiem uzdevumiem līdz gaidāmajam Madrides samitam.
Jaunajā koncepcijā ir jāsaglabā gan aizsardzības spējas kā NATO pamatuzdevums, gan transatlantiskā vienotība, kas ir būtisks priekšnosacījums jaunajiem ģeopolitiskajiem izaicinājumiem. Tādējādi ceru, ka NATO ārlietu ministru sanāksme Rīgā būs pirmā šāda ministru līmeņa diskusija, kas dos būtiskus priekšlikumus jaunās NATO Stratēģiskās koncepcijas izstrādē,” stāstīja Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība").
Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" ministrs norādīja arī uz trim lietām, kas ir īpaši nozīmīgas Latvijai.
Svarīgi būtu, ka NATO akcentē - alianses pamatfunkcija ir savu dalībvalstu aizsardzība un NATO misija Baltijas valstīs ir jāpagarina.
Latvijai svarīga ir arī sadarbība ar Somiju un Zviedriju, kas nav NATO valstis, bet ir nozīmīgi partneri.
Diskusiju plāns vēl tiek izstrādāts, bet, iespējams, pēc lielāka pārtraukuma varētu norisināties diskusijas ar Gruzijas un Ukrainas ārlietu ministriem, kā varētu palīdzēt šīm valstīm. Rinkēvičs norādīja, ka tas ir nozīmīgi reģiona ietvaros.
Ārlietu ministrijā akcentēja, ka kopš 2006. gadā Rīgā rīkotā NATO samita ir pagājuši 15 gadi, un šajā laikā drošības vide ir ievērojami mainījusies.
"Apdraudējums skar ne tikai alianses valstis, bet arī visu demokrātiskās vērtībās un likumā balstīto pasaules kārtību.
Krievijas īstenotā Krimas militārā aneksija un agresija Ukrainas austrumos ir iedragājusi starptautiskās drošības arhitektūru, radot draudus eiroatlantiskajai drošībai. Ķīnas pieaugošā ietekme ir sistemātisks izaicinājums noteikumos balstītajai starptautiskajai kārtībai. Aizvien spēcīgāk alianse saskaras ar kiberuzbrukumiem, hibrīdo apdraudējumu, iejaukšanos vēlēšanu procesos, ķīmiskajiem uzbrukumiem, masveida dezinformācijas kampaņām un jaunu, postošu tehnoloģiju ietekmi uz cilvēces drošību. Vienlaikus pie NATO ārējās robežas šobrīd tiek īstenots hibrīduzbrukums, kurā Aleksandra Lukašenko režīms savu politisko mērķu sasniegšanai izmanto trešo valstu pilsoņus," situāciju raksturoja ministrijā.
Tajā norādīja, ka Latvija augstu novērtē sabiedroto ieguldījumu NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupā Latvijā, kā arī NATO Gaisa telpas patrulēšanas operācijā Baltijas valstīs. Papildus esošajām politiskās un militārās atturēšanas un aizsardzības spējām ir jāatrod jauni risinājumi, par ko spriedīs NATO ārlietu ministru sanāksmes dalībnieki Rīgā.
Globālā pandēmija ir nopietns izaicinājums kā Latvijā, tā pārējā pasaulē. Tomēr arī šajos sarežģītajos apstākļos ir svarīgi nodrošināt, ka NATO konsultāciju un lēmumu pieņemšanas process ir nepārtraukts, jo tas apliecina alianses rīcībspēju un uzticamību.
Ministrijā norādīja, ka par NATO ārlietu ministru sanāksmes rīkošanu Rīgā dalībvalstis vienojās krietni pirms Covid-19 pandēmijas, un pasākuma norise tiek plānota kopš 2019. gada. Latvijas sabiedrības un ārvalstu viesu veselība un drošība ir Latvijas kā uzņemošās valsts prioritāte. Pasākuma norise tiek plānota sadarbībā ar atbildīgajiem dienestiem un atbilstoši stingram Covid-19 drošības pasākumu protokolam, tai skaitā ļaujot sanāksmē piedalīties tikai vakcinētām vai Covid-19 pārslimojušām personām. Ņemot vērā epidemioloģiskos apstākļus, tikusi ierobežota sanāksmes programma un delegāciju skaitliskais sastāvs, samazinot to līdz astoņiem cilvēkiem. Sanāksmes organizēšanā tiek nodrošināti NATO noteiktie drošības standarti. Pēc tikšanās Rīgā valstu pārstāvji dosies tālāk uz Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) ministru sanāksmi Stokholmā, Zviedrijā.
Sanāksmes organizēšanā atbalstu Ārlietu ministrijai sniedz valsts drošības iestādes, Aizsardzības ministrija, Nacionālie bruņotie spēki un Militārā policija, Valsts policija, Rīgas pašvaldības policija, Rīgas dome, Veselības ministrija, Slimību profilakses un kontroles centrs, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests. Kopumā pasākuma norisē iesaistīti vairāki simti dažādu iestāžu amatpersonu, kā arī liels skaits komersantu.
Latvija ir NATO dalībvalsts kopš 2004. gada, un pievienošanās aliansei ir sniegusi iepriekš valsts vēsturē nebijušas drošības garantijas. NATO Gaisa telpas patrulēšanas operācija Baltijas valstīs un Paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas izvietošana Latvijā, kurā šobrīd piedalās desmit dalībvalstu, ir redzamākie NATO sniegtā atbalsta apliecinājumi.
Savukārt Latvija regulāri piedalās alianses bruņoto spēku mācībās ārvalstīs, kā arī militārās mācības tiek rīkotas Latvijas teritorijā. Tāpat Latvija kopā ar sabiedrotajiem un partneriem palīdz sekmēt mieru un drošību pasaulē, piedaloties NATO operācijās un misijās – šobrīd Irākā un Kosovā.
Ievērojot NATO saistības, kopš 2018. gada Latvija ir palielinājusi ieguldījumu nacionālajai aizsardzībai līdz 2% no iekšējā kopprodukta un mērķtiecīgi attīsta Nacionālos bruņotos spēkus un militārās un civilās spējas.
Kopš pievienošanās NATO Latvija ir uzņēmusies atbildību organizēt NATO pasākumus Rīgā, piemēram, NATO samitu 2006. gadā un Parlamentārās asamblejas sanāksmi 2010. gadā, kā arī vairākas darba līmeņa tikšanās.
2014. gadā Latvijā tika izveidots NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrs ar mērķi stiprināt NATO dalībvalstu un sabiedroto stratēģiskās komunikācijas spējas, lai vairotu sabiedrības zināšanas par NATO un vienlaikus cīnītos pret nepatiesas informācijas izplatīšanu.
