Civilās aizsardzības sistēmas efektivitātes izvērtēšana Rīgā tika sākta šī gada pavasarī, pēc gūtās pieredzes gan Covid-19 pandēmijas laikā, gan sākoties karadarbībai Ukrainā. Pašlaik Rīgas civilās aizsardzības plānošana un rīcība krīzes situācijās ir viena no daudzām Rīgas pašvaldības policijas funkcijām.
Civilā aizsardzība un ar tās nodrošināšanu saistītie izaicinājumi ir starpnozaru jautājums, kas sniedzas ārpus pašvaldības policijas kompetences. Civilās aizsardzības pasākumu nodrošināšanā iesaistās daudzas pašvaldības institūcijas. Jaunā pārvalde izveidota, lai efektīvi koordinētu pašvaldības iestāžu sadarbību un pārziņā esošos resursus, kā arī stiprinātu pašvaldības kapacitāti novērst civilās aizsardzības riskus un reaģēt krīzes situācijās. Tā būs pakļauta Rīgas pilsētas izpilddirektoram.
"Pēdējos divos gados, ejot cauri Covid krīzei un Ukrainas bēgļu koordinēšanas procesam, esam pārliecinājušies par mūsu nozaru darbinieku profesionalitāti dažādās Rīgas iestādēs, tomēr ir laiks šo pieredzi un zināšanas organizēt strukturēti vienā pārvaldē, būtiskāku lomu atvēlot tieši civilās aizsardzības profesionāļiem, lai politisko varu maiņa neietekmētu krīzes vadības spēju galvaspilsētā," norādīja Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece Linda Ozola ("Konservatīvie").
Kopējais darbinieku skaits šajā pārvaldē būs 12. Pārvaldes komanda tiks veidota, gan pārceļot no Rīgas pašvaldības policijas tos darbiniekus, kuri jau šobrīd strādā ar civilās aizsardzības jautājumiem, gan piesaistot jaunus jomas ekspertus. Pārvaldē būs trīs nodaļas: Civilās aizsardzības nodaļa, Operatīvās informācijas un kritiskās infrastruktūras uzraudzības nodaļa un Procesu un risku uzraudzības nodaļa. Ņemot vērā, ka daļa no pārvaldes funkcijām tiks pārņemtas no Rīgas pašvaldības policijas, budžeta finansējums amata vietu izveidošanai tiks gan pieprasīts kā papildus piešķiramais finansējums, gan pārcelts no Rīgas pašvaldības policijas budžeta līdzekļiem.
Jaunās pārvaldes galvenie darbības virzieni būs civilās aizsardzības sistēmas uzturēšana, krīzes situāciju vadība, pilsētvides un kritiskās infrastruktūras monitorings, līdzdalība viedās pilsētas risinājumu ieviešanā, digitalizācijas procesu sekmēšanā, lēmumu pieņemšanas procesa automatizācijā, kā arī sadarbības veicināšana civilās aizsardzības ietvaros. Paredzēts, ka Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldes prioritāte sākotnēji būs civilās aizsardzības kapacitātes celšana.
Ozola atzīmēja, ka "šīs pārvaldes izveidošana Rīgas pašvaldībā ir nozīmīgs solis ne tikai tāpēc, ka dzīvojam laikā, kad esam spiesti atzīt, ka civilās aizsardzības infrastruktūra valstī ir bijusi atstāta novārtā, bet tas ir nozīmīgi Rīgai kā jaudīgai pilsētai, kurai varētu nākties saskarties ne tikai ar ārēju apstākļu draudiem, bet jāsadzīvo arī ar vietējām dabas vai sadzīvisku apstākļu, vai cilvēka izraisītām katastrofām."
