Rīgā mobilitātes jomā aizvien vairāki klupšanas akmeņi

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Infrastruktūras trūkumi, sabiedriskais transports, kas izsmēlis savu kapacitāti un nav viens ar otru integrēts, – tikai daži no Rīgas mobilitātes klupšanas akmeņiem. Lai gan pēdējos gados Rīgas ielās piedāvājums ar dažādiem koplietošanas transporta līdzekļiem palielinās, eksperti norādījuši, ka pieprasījums nereti pārsniedz piedāvājumu, kā arī trūkst vienotas kartes, kurā ērti un pārskatāmi var redzēt visus iespējamos transporta līdzekļus, kas palīdzētu izplānot maršrutu. 

Rīgā mobilitātes jomā aizvien vairāki klupšanas akmeņi
00:00 / 07:09
Lejuplādēt

Latvijas Radio uzrunāja cilvēkus Rīgas ielās, lai noskaidrotu, kā viņi vērtē pašreizējo mobilitāti, proti, pārvietošanās iespējas galvaspilsētā, un ko vēlētos šajā ziņā sagaidīt nākotnē.

“Liekas, ka pietiekoši plašs – sākot ar sabiedrisko transportu, koplietošanas auto, elektriskajiem skrejriteņiem. Nezinu, kur redzēju, laikam Krievijā, – viņiem aplikācijā var redzēt, kur transports brauc, pēc cik ilga laika tas būs pieturā. Tā, lai var saplānot savu iešanas ātrumu.”

“Es pirmo reizi izmantoju sabiedrisko transportu. Parasti braucat ar automašīnu? Jā. Vai sabiedriskā transporta saraksts šķiet ērti saprotams? Pagaidām jā. Jāplāno laiks. Tas nav tā kā ar automašīnu – iekāp un brauc.”

“Ja runā par divriteņiem, skrituļdēļiem – varētu būt labāk.”

“Mans ceļš ved no mājas uz skolu, un tas ir viss. Izvēlos 1. tramvaju un braucu. Ir ērti, ir daudz pieturu, sabiedrisko transportu.”

“Rīgu šķērso ik dienas aptuveni 350 000 automašīnu, kas izbrauc caur Rīgu,” norādīja Latvijas Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs.

Viņš sacīja, ka asociācijas aprēķini liecina: lai sasniegtu CO2 samazināšanas mērķus, tad nākotnē braucēju skaitu būtu jāsamazina par 30%.

“Tas nozīmē aptuveni 117 000 autobraucēju būtu jāpārsēdina. Tas ir aptuveni 137 miljoni pārvadājumi gadā kā papildu pasažieru nāktu klāt. CO2 samazinājumā tas būtu aptuveni 18% samazinājums. Tas ir tas, ko Satiksmes ministrija ir noteikusi kā savu mērķi. Jau esošais Rīgas satiksmes autoparks, ja neņemam vērā Covid-19 situāciju, tiek izmantots tuvu maksimālai kapacitātei. Tas nozīmē, ka būtu jādubulto esošais ''Rīgas satiksmes'' auto parks, jo esošais pārvadājumu apjoms ir aptuveni 130 miljoni pārvadājumu gadā,” skaidroja Kulbergs.

Auto asociācijas prezidents akcentēja, ka autobusi un tramvaji, kas ik dienas pārvadā pasažierus pa Rīgas ielām, ir vidēji 13 gadus veci. Eiropā vidējais rādītājs ir 5–6 gadi.

“''Rīgas satiksme'' pārvadā 70–80% vairāk pasažieru, nekā tas ir vidēji Eiropas Savienībā, kas būtībā ir kā siļķes mucā. Zems komforta līmenis, līdz ar to mazas cerības, ka cilvēki mainīs paradumus. Ja autobraucējus gribi pārsēdināt uz sabiedrisko transportu, tad viņš to labprāt izdarīs, ja būs arī kāds komforta līmenis. Esošā parka nomaiņai jau šobrīd ir nepieciešami aptuveni 400 miljoni eiro investīcijām jau esošajam parkam. Tas ir novests līdz tādam kliņķim, ka jau brūk un jūk. 13 gadi – tas ir ļoti daudz. Tas atbilst vidējam Latvijas autoparka vecumam,” atzīmēja Kulbergs.

Turklāt ir nepieciešams pagarināt maršrutus, lai atrisinātu Pierīgas mobilitātes problēmas. Tas nozīmē, ka beidzot jāķeras no runām pie darbiem un jāizveido “park and ride” sistēma, kā arī jāievieš vienota biļešu sistēma un jauni sliežu ceļi, šādus darāmos darbus mobilitātes uzlabošanā uzsvēra Kulbergs.

Savukārt satiksmes eksperts, žurnālists Pauls Timrots mudina domāt par to, kā nevis veicināt vēlmi kaut kur doties, bet tieši pretēji – mazināt to.

“Mēs daudz domājam uz priekšu: nu tik brauksim. Kaut kā ar dievpalīgu. Kaut kā ar “zaļumu”, ar elektrību, ar pedāļiem. Kaut kā brauksim. Jautājums ir: kāpēc jābrauc? Kur mēs dīdāmies? Kāpēc mēs vispār kaut kur braucam? Man šķiet, ka ir jādomā pretējā virzienā. Biznesmeņi, kas izīrē visus braucamos, saķer galvu, domājot – kā mēs negribam braukt? Bet nāksies kaut kā padomāt. Jo lielais vektors kopā, tie, kas nav ieinteresēti atsevišķos biznesos ir – kā braukt mazāk. Ļoti, ļoti mazāk. Tur ir daudz soļu, kā to izdarīt. Lielu daļu Rīgas reisu veido mīlošie vecāki. Tas ir acīmredzami, ka rīta sastrēgumā apmēram puse, ja ne vairāk, ir to, kuri ved savus bērnus un laimīgi izlaiž pie dažādām iestādēm [skolām],” sacīja Timrots.

Viņaprāt, ir jādomā, kā to izdarīt labāk, jo patlaban rīta un vakara stundās Rīgas satiksmē liekāko mutuli rada vecāki, kas ved atvases uz skolu un no skolas, kā arī uz dažādiem pulciņiem. Risinājums ir pašpietiekami mikrorajoni, kuros ir viss nepieciešamais, lai nebūtu jābrauc pa pilsētu šurpu turpu.

Timrots skaidroja: “Tā kā veco laiku Mežaparks ir neīstenojies sapnis. Būtībā arī tagad vajadzētu, ka ir kaut kāds rajons, kurā poliklīnika, skola un veikals ir vienuviet un nav nekur jābrauc. Bet mums ir prestižas skolas centrā, bet prestižās dzīves vietas ir ārējā garozā. Tad visi cilvēki no Mārupes un Mežaparka zibinās uz pirmo ''videni''.”

Savukārt runājot par dažādiem pārvietošanās līdzekļiem – koplietošanas auto un elektriskajiem skrejriteņiem, taksometriem un sabiedrisko transportu – Timrots mudina atrisināt pieejamības jautājumu, kuru ietekmē diennakts laiks un arī laika apstākļi. Tāpat dažādiem mobilitātes rīkiem jeb pārvietošanās iespējām trūkst vienotas kartes, kas būtu ērti lietojama un pārskatāma. Patlaban katrs komersants piedāvā izmantot savu lietotni. 

Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Mobilitātes pārvaldes transporta inženieris Valts Murāns ir pārliecināts, ka visus mobilitātes rīkus – sabiedrisko transportu, dažādus koplietošanas pārvietošanās līdzekļus, vajadzētu integrēt “Google” kartē, kā to jau izdarījušas citas lielpilsētas.

“Manuprāt, otro reizi divriteni nevajag izgudrot. Ir jāintegrē visas iespējas “Google maps”, kas piedāvā šādu iespēju. Vīne, Austrijas galvaspilsēta, ir viena vieta, kur tas ir. Bet šāda karte ir pieejama arī Minhenē, Londonā. Būtībā lielajās pilsētās, kur ir šie piedāvājumi Eiropā, tā jau ir standarta prakse, ko cilvēki izmanto,” skaidroja Murāns.

Savukārt, runājot plašāk par mobilitātes klupšanas akmeņiem Rīgā, Murāns uzsvēra, ka problēmu var sadalīt divās daļās.

“Viens ir infrastruktūras trūkumi – visiem zināmie brūkošie tilti, kas ir ar pārāk mazu kapacitāti, sabiedriskais transports, kas viens ar otru nav integrēts.

Mums ir sabiedriskais transports, kura pašreizējā tīkla sistēma ir sevi izsmēlusi no tās kapacitātes, kas mums ir. Pašlaik mums ir sistēma, kur sabiedriskais transports politiski ir bijis piekārtots pensionāru vajadzībām, vairāk kā sociālie maršruti.

Tas ir atstāts novārtā attiecībā uz visu sabiedrības grupu mobilitātes vajadzībām,” norādīja Rīgas domes pārstavis.

Viņš atzīmēja, ka šo problēmu var atrisināt, reorganizējot “Rīgas satiksmes” sabiedriskā transporta tīklu, kā arī integrējot galvaspilsētas satiksmi ar vilciena un starppilsētu satiksmes plūsmu, veidojot mobilitātes punktus un vienoto biļeti.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti