Pašvaldības meklē dažādus risinājumus brīvpusdienu piegādei skolēniem, kuri ārkārtējās situācijas apstākļos mācās attālināti. Jūrmalā, Valmierā un citās pilsētās sākti ikdienas reisi, piegādājot siltas brīvpusdienu porcijas, bet lielākās pilsētās šāds risinājums neder. Tādēļ Rīga izvēlējusies pusdienu kartes.
Karti no 14. aprīļa pa pastu uz deklarēto dzīvesvietu saņems galvaspilsētā deklarētās maznodrošināto, trūcīgo un daudzbērnu ģimenes, kurās aug vismaz viens izglītojamais, kurš mācās kādā no Rīgas bērnudārziem vai skolām, tostarp arī privāto izglītības iestāžu audzēkņi.
Ar karti varēs norēķināties jebkurā no “Maxima Latvija” veikaliem, tostarp arī ārpus Rīgas teritorijas. Uzņēmumu “Maxima” pašvaldība izvēlējusies iepirkuma procedūras rezultātā.
Rīgas domē īpaši uzsver – ar pusdienu karti būs iespējams iegādāties tikai pārtikas produktus. Piemēram, cigaretes, alkoholu un enerģijas dzērienus par to nopirkt noteikti nevarēs.
Nauda uz kartes tiks ieskaitīta reizi mēnesī līdz ārkārtējā stāvokļa vai mācību gada beigām. Kartes nominālvērtība ir 1,42 eiro par katru darba dienu. Tieši tik, cik izmaksā viena skolēna brīvpusdienas.
"Šobrīd par periodu no 13. marta līdz 14. aprīlim tie ir aptuveni 28 eiro ar dažiem centiem. Ja šī ārkārtas situācija tiks pagarināta, tad par katru darba dienu nāks klāt 1,42 eiro," stāstīja Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta pārstāve Indra Vilde.
Kopumā katru mēnesi uz šīm kartēm pašvaldība pārskaitīs vairāk nekā 360 000 eiro. Finansējums tiks ņemts no Rīgas domes budžeta līdzekļiem, kas bija paredzēti skolēnu brīvpusdienu nodrošināšanai.
Skolēnu brīvpusdienas daļēji tiek finansētas arī no valsts budžeta. Ministru kabinets teorētiski ļāvis pašvaldībām arī šo naudu pārvirzīt skolēnu ēdināšanai ārkārtējās situācijas apstākļos, taču tikai ar nosacījumu, ka tiek piegādāts reāls ēdiens, nevis pārskaitīta nauda uz karti. Pret pārtikas karšu izdalīšanu iestājas arī izglītības ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija). Rīga un citas pašvaldības neizpratnē par šādiem nosacījumiem, pieļauj iespēju atteikties no valsts finansējuma daļas un pabarot skolēnus no sava maciņa.
KONTEKSTS:
Lai ierobežotu jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatīšanos Latvijā, valdība 12. martā nolēma līdz 14. aprīlim Latvijā izsludināt ārkārtējo situāciju, kuras laikā noteikta virkne ierobežojumu, mācības skolās notiek attālināti.
Otrdien, 7. aprīlī, ārkārtējā situācija pagarināta vēl par mēnesi – līdz 12. maijam.
