Pensionēta inženiere Diāna Grīnberga Lucavsalā dārzu kopj jau 30.gadu. Pirms tam saimniekojusi citā vietā turpat salā, bet zagļi aiznesa gandrīz visu ražu. Tagad dārzs tuvāk privātai mājai un garnadži tomēr baidās.
Pa ceļam uz Diānas dārzu redzami gandrīz vai džungļi. Tie ir aizaugušie, vecie dārzi, kas tagad pieejami nomā. Diāna iesaka nebaidīties un sākt saimniekot.
Vieni no jaunpienācējiem dārzkopju pulkā ir Dzidras ģimene. Mazdēls dārzu no pašvaldības iznomāja pērn. Pirms sākt audzēt gurķus un burkānus, katru zemes metru nācās atbrīvot no akmeņu kārtas.
"Zaļa zāle un akmeņi bija, mazdēls te ņēmās, veda kravu pēc kravas," stāstīja kundze. Tomēr jau pērn izdevās iegūt arī pirmo ražu. "Ļoti garšīgi gurķi bija," atminās Dzidras kundze.
Iznomājamie dārzi gan neatgādina labi iekoptus mazdārziņus – tie ir aizauguši un tajos jāiegulda liels darbs. Lai gan teritorijā aug ābeles un ogulāji, ko stādījuši iepriekšējie saimnieki.
"Pagājušajā gadā bija ļoti liela interese, bet arī šogad daudzi interesējas," atzīst Pārdaugavas izpilddirekcijas Ekonomikas attīstības nodaļas pārstāve Zenta Lielpinka.
Pārdaugavas izpilddirekcijas teritorijā ir visvairāk brīvu dārzu. 170 dārzus iespējams nomāt Spilvē, kooperatīvā “Rūķītis”, 75 dārzi pieejami Lucavsalā un 90 – turpat tālāk esošajā Kazas sēklī.
Par 200 kvadrātmetru lielu dārzu zemes nomas maksa kopā ar maksu par atkritumu izvešanu ir 17 eiro gadā. Lai dārzu iznomātu, jāraksta iesniegums. Deklarēšanās Rīgas teritorijā nav obligāta. "Ja Rīgā strādā un mācās, ar to pietiek. Var būt deklarēts kaut Jūrmalā vai Jelgavā," piebilda Lielpinka.
Pagaidām līgumus par dārza nomu slēdz uz trīs gadiem – līdz 2018.gada nogalei. Ja pašvaldības plāni šīs zemes izmantošanu nemainīsies, līgumus pagarinās.
