ĪSUMĀ:
- Rīga pirms vairākiem gadiem iegādājās 10 ūdeņraža trolejbusus un uzbūvēja speciālu staciju.
- Divu gadu laikā ūdeņraža trolejbusus bieži nācies remontēt.
- Ķirsis un eksperts: Lietderīgāk būtu bijis pirkt ar ūdeņradi darbināmus autobusus.
- Lai optimāli noslogotu ūdeņraža uzpildes staciju, plāno pirkt ūdeņraža autobusus.
- Radzevičs aizstāv iepriekšējo pirkumu, bet atzīst – tas bijis dārgs un nav ieviests masveidā.
Rīgā kursē 280 trolejbusi, no kuriem desmit ir īpaši inovatīvi. Atšķirībā no pārējiem šiem trolejbusiem rezerves jaudu nodrošina nevis dīzeļģenerators, bet gan ierīce, kas darbināma ar ūdeņradi. Tāpēc videi tie nekādu kaitējumu nerada.
Taču uz šo iepriekšējās domes iesākto projektu vicemērs Vilnis Ķirsis („Jaunā Vienotība”) raugās ar dalītām domām, norādot, ka divu gadu laikā tos bieži nācies remontēt. Vienlaikus viņš atzīmēja „Rīgas satiksmes” iegūto pieredzi darbā ar jaunajām tehnoloģijām.
Ja paraugās kartē, tad no Rīgas tuvākās ūdeņraža uzpildes stacijas atrodas vien Vācijā un Zviedrijā. „Projektu noteikti turpinām. Mēs esam uzņēmuši saistības pret Eiropas naudas devējiem. Tiklīdz tirgus situācija būs labvēlīgāka iegādāties vēl 10 autobusus, [to darīsim] lai optimāli noslogotu šo [ūdeņraža uzpildes] staciju, jo saskaņā ar visiem [Eiropas] zaļajiem kursiem mums vajag kaut lēnā garā pāriet uz videi draudzīgu [transportu],” sacīja Ķirsis.
Vienlaikus Ķirsis neizprot iepriekšējās domes lēmumu ieguldīt naudu trolejbusos, uzskatot, ka lietderīgāk būtu bijis iegādāties ar ūdeņradi darbināmus autobusus. Tos gan pašvaldība pagājušajā gadā nolēmusi neiepirkt, jo piegādāt transportlīdzekļus esot bijis gatavs tikai tas uzņēmums, kurš jau bija nodrošinājis jaunākos trolejbusus, kas neesot saņēmuši atzinību.
Taču vietvara domu par autobusiem, kas darbināmi ar ūdeņradi, neatmet.
Iepriekšējās varas rīcību neizprot arī Rīgas Tehniskās universitātes Elektrotehnikas un vides inženierzinātņu fakultātes dekāns profesors Oskars Krievs, norādot, ka trolejbusi jau tā ir videi draudzīgāki transportlīdzekļi.
„Es uzskatu, ka vislabāk būtu uzstādīt autobusos. Un Latvijā ir vairāki uzņēmumi, kas kaut ko tādu ir darījuši – pārbūvē autobusu, kuram iepriekš ir bijis iekšdedzes dzinējs, par elektrisko autobusu. Kā viena no iespējām ir uzstādīt ūdeņraža kurināmā elementu, nevis litija bateriju, kas būtu jālādē,” sacīja Krievs.
Pretēji vicemēram un ekspertam uz 16 miljonus vērto projektu atzinīgi raugās tagad domes opozīcijā esošais, bet iepriekš 11 gadus Rīgas izpilddirektora amatā pabijušais Juris Radzevičs („Gods kalpot Rīgai”): „Kopumā virziens uz elektrotransportu, es domāju, ir pareizs.”
Radzevičs norādīja, ka parasto trolejbusu ekspluatācijai nepieciešams rūpīgi apsaimniekot vadu infrastruktūru. Tāpēc esot jāmeklē jauni risinājumi.
„Vienīgais, kas rada bažas, ir projekta dārdzība un tas, ka nav izdevies masveidā iedzīvināt. Ja nebūs kaut kādu fondu vai citu avotu, kas nāk ar līdzmaksājumu, tad, protams, to ir daudz grūtāk ieviest, nekā vienkārši klasiski modernizēt esošo sabiedriskā transporta parku,” sacīja Radzevičs.
Par to, ka transportlīdzekļu vadu infrastruktūra ir nopietni jāapsaimnieko, pirms dažiem gadiem minēja arī pašvaldības uzņēmumā „Rīgas satiksme”. Tur esot pat apsvēruši nākotnē no trolejbusiem atteikties, aizvietojot tos ar videi nekaitīgiem autobusiem. Taču tagad vietvara uzskata, ka trolejbusi un arī tramvaji ir perspektīvākie transporta veidi. Tāpēc tos galvaspilsēta grasās attīstīt.
