21. aprīlī Somijas, Nīderlandes, Latvijas, Francijas, Vācijas un Ukrainas tiesībsargājošās iestādes Eirojusta un Eiropola organizētās operācijas laikā veica darbības, konfiscējot serverus un pārtraucot viņu izveidotos pakalpojumus. Tostarp VP Starptautiskās sadarbības pārvaldes un Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes Kibernoziegumu apkarošanas nodaļa veica kratīšanu Rīgā bāzētā ārvalstīs reģistrēta uzņēmuma meitas uzņēmumā, kur tika konstatēti serveri, ko izmantojis šis noziedzīgais grupējums, lai sazinātos savā starpā un īstenotu krāpšanas.
Kopumā izņemti 162 cietie diski, dokumenti, e-pastu sarakstes un serveru bloks. Iegūtos datus Latvijas VP nodos Igaunijas policijai informācijas analīzes nolūkos un pievienošanai kriminālprocesa materiāliem.
Rīgā bāzētais uzņēmums, kur veikta kratīšana, ir elektronisko sakaru komersants un šos serverus iznomājis. Uzņēmuma saistība ar noziedzīgo nodarījumu tiks skaidrota.
Eiropas Savienības institūcija Eirojusts jau ziņojusi, ka šajā shēmā iesaistītie noziedznieki, iespējams, pieder pie starptautiska organizētās noziedzības grupējuma, kas ar cietušajiem sazinājās telefoniski un ar interneta starpniecību. Viņi apgalvoja, ka ir tiešsaistes tirdzniecības platformu brokeri, kas nodarbojas ar kriptovalūtu darījumiem, un pārliecināja iedzīvotājus ieguldīt naudu. Papildus ieguldījumu piedāvājumam viņi ar dažādu programmatūru palīdzību attālināti pieslēdzās personu datoriem, tādējādi nozogot viņu bankas karšu datus un piekļuves informāciju kriptovalūtas makiem.
Kad iedzīvotāji vēlējās izņemt naudu, to nebija iespējams izdarīt. Tīmekļa lapas vai nu atradās bezsaistē vai arī tika pieprasīti papildu maksājumi, lai atgūtu sākotnējo ieguldījumu.
Pašreizējā informācija liecina, ka vismaz 30 000 cilvēku no vismaz 71 pasaules valsts ir cietuši no šī noziedzīgā tīkla darbības. Sevišķi daudz cietušo ir Igaunijā.
Latvijas VP šobrīd nav ieguvusi informāciju, ka no šī grupējuma darbībām būtu cietis kāds Latvijas valstspiederīgais.
Starptautiskais organizētās noziedzības grupējums izmantojis apjomīgu informācijas tehnoloģiju infrastruktūru, kas ietvēra desmitiem virtuālo serveru. Tīkla dalībnieki izmantoja datorus zvanu centros, lai izveidotu savienojumu ar serveriem. Turklāt noziedznieki izmantoja vairākas sarežģītas pašu izstrādātas datu bāzes, kurās bija upuru "digitālais nospiedums" – personu dati, bankas kontu piekļuves dati, kriptovalūtas maku dati. Šie dati bija anonimizēti, lai apgrūtinātu tiesībsargājošo iestāžu darbību un palēninātu izmeklēšanas darbības.
Tiesībsargājošo institūciju sadarbības rezultātā tika konfiscēti un izņemti vairāk nekā 50 serveri Somijā, Nīderlandē, Latvijā, Francijā un Vācijā.
