Savukārt Rīgas domes Mājokļu un vides departaments ik gadu no 1.jūnija līdz 30.septembrim apsekos šīs zemes. „Mēs privātīpašniekus brīdināsim un ieteiksim viņiem nedot sērgai iespēju izplatīties tālāk un izpļaut vai cīnīties ar to kādā citā veidā,” stāsta departamenta Vides pārvaldes vadītājs Askolds Kļaviņš. Ja īpašnieks nepildīs domes norādījumus, tad tiks ierosināta administratīvā lieta par vides piesārņojumu. „Ja viņš to nedarīs, tad kādu dienu to izdarīs pašvaldība, kas pēc tam vērsīsies pie privātīpašnieka, prasot, lai kompensē darbu,” atzīst Kļaviņš.
Kļaviņš arī vērtē, ka latvāņu izplatības areāls pilsētā nav palielinājies, kopumā Rīgas teritorijā ir 51 ar latvāņiem invadēta platība. Zemkopības ministrijas lauksaimniecības departamenta eksperte Zanda Miltiņa skaidro, ka augu aizsardzības likums nosaka pienākumu zemju īpašniekiem rūpēties par latvāņu apkarošanu. Valsts atbalsta šajā jomā nav. Ierastas latvāņu iznīcināšanas metodes ir mehāniskās – pļaušana, noganīšana, izciršana, segšana ar plēvi, tāpat latvāni praksē bieži iznīcina ar ķīmiskiem līdzekļiem.
„Pirms mēneša es biju uz integrētās audzēšanas skolas semināru, un viņi ieteica integrētu un kompleksu metodi, kas paredz izmantot augu aizsardzības līdzekļus, bet ļauj dabiskajai bioloģiskajai daudzveidībai pārņemt latvāni un tikt galā,” saka Miltiņa. „Agri, agri pavasarī apstrādāt ar augu aizsardzības līdzekļiem un pāris gados var tikt galā (..),” norāda eksperte.
Lauksaimniecības kooperatīva „Barkavas arodi” vadītājs Alberts Gailums secina, ka lauksaimnieku īpašumā esošajās zemēs lielākoties nelabvēlīgais latvānis apkarots, taču problēmas rada mežmalas un grāvmalas, kur apkarošana ir ierobežota.
Viņa ieskatā, ņemot vērā, ka daudzviet augs ir padomju laika lauksaimniecības mantojums, arī valstij būtu vairāk jāiesaistās tā iznīdēšanā. „Ja kādam cilvēkam subsīdiju vai kādā citā veidā palīdzēs, tad viņš patiešām varētu noalgot brigādi, kas varētu izdarīt šo darbiņu (..),” saka Gailums.
Patlaban valstī nav salīdzināmu datu, lai noteiktu, kā latvāņu izplatība mainījusies, vai auga masīvi sarūk vai tomēr pārņēmuši lielākas teritorijas. Pēdējo reizi monitorings veikts 2013. gadā.
„2006. gadā finansiāls atbalsts latvāņu apkarošanā bija subsīdiju veidā, bet saimnieki toreiz sacīja, ka kārtīga zemes saimnieka īpašumā latvānis nav. Tāpēc šīs subsīdijas nav un, visticamāk, nebūs. Tāpēc pašam ir jādara, jāsāk runāt ar kaimiņiem – to var izdarīt, un tas ir pierādīts vairākās vietās,” norāda Valsts augu aizsardzības dienesta speciāliste Astra Garkāje
Latvijā šobrīd uzmērīti teju 11 000 hektāru ar latvāņu invadētajām teritorijām. Vislielākās latvāņu platības ir Madonas, Cēsu, Siguldas, Viesītes, Neretas un citos novados.
