Piecstāvu dzīvojamā ēka Bolderājā ir viena no nedaudzajām Rīgā, kas pēdējā laikā tikusi siltināta. Kopumā siltināšanas darbi izmaksājuši 164 000 eiro. Pusi summas segusi Eiropa, otra puse bija jāmaksā pašiem iedzīvotājiem.
„Mums bija ļoti slapjas sienas no iekšpuses dzīvokļos, jumts un pagrabs bija pavisam slapjš un bija ļoti auksti dzīvoklī. (..) Vispār [tagad] ļoti labi, visiem ir silti. (..) - Cik liels ir ietaupījums? - Apmēram 30-40%,” saka mājas vecākā Gaļina Volkova.
Par siltināšanu iedzīvotājiem vienoties bijis grūti un pat tagad ir neapmierinātie. Rīgas Enerģētikas aģentūra māju izcēlusi kā pozitīvo piemēru un šeit rīko atklāto durvju dienu, cerot ieinteresēt citus. Līdz šim gan Rīgai ar siltināšanu vedies vāji.
Kopš 2010. gada Rīgā reāli nosiltinātas 34 ēkas, vēl 35 māju dzīvokļu īpašnieki noslēguši līgumus par siltināšanu. Tātad kopumā – 69 mājas. Tie ir nieka 0,58% no kopējā dzīvokļu ēku skaita galvaspilsētā.
Rīgas Enerģētikas aģentūras pārstāvis uzskata – Rīgā siltināšana vienkārši sākusies vēlāk, tāpēc īstais bums vēl priekšā. „Rīgā bija zemākais tarifs un lielākās mājas, kur visgrūtāk pieņemt kopīgus lēmumus. Tie ir divi galvenie iemesli, kāpēc Rīgā [siltināšana] sākās vēlāk. (..) Tādās ēkas, kurām dzīvokļu skaits pārsniedz 80, praktiski ir problēmas savākt sapulci jebkāda lēmuma pieņemšanai. Tādas ēkas, kurās dzīvokļu skaits ir 36 – apmēram kā šī, tādas ēkas spēj [pieņemt lēmumu] un tādu ēku skaits palielinās,” Rīgas Enerģētikas aģentūras “Energoefektivitātes informācijas centrs” vadītājs Juris Golunovs.
Pašvaldības SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) ir viens no lielākajiem apsaimniekotājiem. Taču no 69 mājām, kas apņēmušās vai jau veikušas siltināšanu, viņu klientu ir pavisam maz.
„Mūsu pārziņā kopumā ir trīs no šīm minētajām mājām,” saka RNP vadītājs Ivo Lecis. Viņš neslēpj, ka vēlas, lai siltināto māju skaits pieaug 100 reizes. Ir jau zināms veids, kā to panākt. „Gan ar dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumiem, sasaucot kopsapulces, ar šāda veida pasākumiem, kad iedzīvotājiem tiešām ir iespēja redzēt to ietaupījumu, ko var sasniegt, siltinot dzīvojamo māju,” pauž Lecis.
Kā redzams, līdz šim aktivitātes nav nesušas lielus rezultātus. Lecis to skaidro ar faktu, ka Eiropas līdzfinansējuma apjoms nav atkarīgs no tā, kurā pilsētā projektu īsteno. Rīgā būvniecība ir dārgāka, cilvēkiem pašiem jāpiemaksā vairāk, tāpēc viņus grūtāk pārliecināt. Ekonomikas ministrijā (EM) problēmu saskata citur. „Tas, kas veicina lielāku projektu skaitu vienā vai otrā pilsētā, ir iedzīvotāju attieksme pret apsaimniekotāju, uzticēšanās viņam; pašvaldības attieksme pret siltināšanu – to, cik viņa veicina to, lai iedzīvotāji pieņemtu šo lēmumu,” saka EM Eiropas Savienības fondu ieviešanas departamenta direktors Edmunds Valantis.
Šī gada otrajā pusē dzīvokļu īpašniekiem, visticamāk, jau būs pieejama nauda no Eiropas fondu jaunā plānošanas perioda. Tajā dzīvojamo māju energoefektivitātei iedalīti vairāk nekā 170 miljoni eiro. Jautājums vien – vai pašvaldības spēs motivēt un iedzīvotāji mācēs savā starpā vienoties, lai šo atbalsta naudu reāli izmantotu.
