Panorāma

Krīzes centra vadītāja: Vardarbība pret bērniem tikai pieaug!

Panorāma

“Liepājas autobusu parkam” dod nedēļu laika uzlabojumiem

Rīga Ukrainas kara bēgļus vairs neuzņem

Rīga jaunus Ukrainas bēgļus vairs neizmitina; cenšas rast mājokli citviet Latvijā

Rīgā jaunus Ukrainas kara bēgļus vairs neuzņem, jo fiziski trūkst vietu, kur cilvēkus izmitināt. Pēdējo dienu laikā mājvietu Ukrainas bēgļu atbalsta centrā meklējuši vairāk nekā 200 cilvēki, kuriem visiem piedāvāts doties prom uz citām pašvaldībām. Rīga atkārtoti aicina atsaukties pilsētniekus un pieteikt sev piederošos mājokļus bēgļu uzņemšanai, pretī saņemot valsts atlīdzību par sniegto palīdzību. Tomēr atsaucība esot maza.

Šonedēļ tūrisma mītnes Rīgā jāpamet vēl 240 cilvēkiem no Ukrainas, kuriem beidzas valsts sniegtais atbalsts izmitināšanai. Dzīvesvietas jautājums ir aktualitāte arī visiem tiem ukraiņiem, kas mūsu valstī ierodas vēl tagad, vasaras vidū.

Situāciju uzskatāmi atspoguļo Rīgas domes dati: no 1. līdz 6. jūlijam Ukrainas civiliedzīvotāju vienotajā atbalsta centrā vērsušies 200 cilvēki, kam vajadzīga dzīvesvieta. Bet mājokļi šajā laikā Rīgā pieteikti vien četri, kas ir ļoti maz. Tāpēc daļai Ukrainas bēgļu atrastas dzīvesvietas ārpus galvaspilsētas.

“Jā, no 1. jūlija Rīgas pašvaldība neuzņem jaunus bēgļus. Jaunpienācējiem mēs lūdzam tad Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, kurš ir atbildīgs par izmitināšanas koordināciju visā Latvijas teritorijā, meklēt citas pašvaldības, kur šīs vietas ir,” pastāstīja Rīgas vicemēre Linda Ozola (“Konservatīvie”).

No visiem jaunpienācējiem jūlijā braukt prom no galvaspilsētas piekrituši 26,5% bēgļu, bet lielākā daļa atteikušies un meklē pajumti visdažādākajos veidos. Rīga atkārtoti aicina atsaukties un pieteikt mājokli valsts vienotajā elektroniskajā sistēmā. Kopumā Rīgā caur to reģistrēti vien 29 dzīvokļi.

Daļa bēgļu, saņemot atteikumu izmitināšanai Rīgā, vēršas pie nevalstiskajām organizācijām. “Gribu palīdzēt bēgļiem” valdes locekle Linda Jākobsone atklāja, ka biedrību aizvien uzmeklē vietējie iedzīvotāji, kas apgalvo, ka pieteikušies izmitināt Ukrainas bēgļus, bet zvanu no valsts vai pašvaldības vēl gaida.

“Iespējams, cilvēki nav sagaidījuši zvanu, jo viņi bija pieteikušies kādā iepriekšējā sistēmā vai ir kāds cits iemesls. Tas nav tik vienkārši, jo, iedomājamies, ka mēs tagad esam šajā sistēmā pieteikuši savu dzīvokli, mēs gaidām šo zvanu, mums piezvana un saka – mēs šobrīd varam kādu cilvēku atrast, bet tieši šajā brīdī, piemēram, mēs esam atvaļinājumā vai mēs esam laukos, un tā mēdz notikt. Tad pašvaldībai ir jāzvana atkal un atkal,” skaidroja Jākobsone.

“Gribu palīdzēt bēgļiem” aicina pieteikšanās sistēmu tehniski pilnveidot, lai šādas situācijas nerastos un bēgļu nokļūšana pie izmitinātājiem būtu ērtāka.

KONTEKSTS:

No 1. jūlija, kad stāsies spēkā samazinātais atbalsts par Ukrainas bēgļu izmitināšanu, cita mītnes vieta būs jāmeklē aptuveni 3000 bēgļiem, paziņojusi Latvijas Pašvaldību savienība (LPS).

LPS norādīja, ka ne tikai Rīgā, bet arī daudzās citās pašvaldībās ir sasniegtas bēgļu izmitināšanas kvotas. Tāda situācija ir Rēzeknē, Rēzeknes novadā, Saulkrastu, Tukuma, Varakļānu, Siguldas un citos novados.

Tikmēr Latvijas Lielo pilsētu asociācijā pavēstīja, ka vairākās pilsētās sākta Ukrainas bēgļu izlikšana no tūrisma mītnēm un līgumu laušana.

Kopumā kopš Krievijas sāktā kara Ukrainā līdz šim Latvijā reģistrēti aptuveni 32 000 Ukrainas civiliedzīvotāju, bet teju 26 000 bēgļu izsniegti uzturēšanās dokumenti ar tiesībām uz nodarbinātību.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt