Uz aktīviem ceļu remontdarbiem Slokas ielā autovadītāji noskatās ar zināmu skepsi.
„Ielas segumu pēc sniega nokušanas es vērtēju diezgan dramatiski. Dzirdēju ziņās, ka jau ir izlabojuši kaut ko, bet dažas bedres ir tik katastrofālas, ka bail ir tajās iekrist,” saka Laura.
Līdzīgi izteicās arī Oļģerts: „Stāvoklis ir bēdīgs. Bet labam remontam valsts nespēj dot līdzekļus. Daudzās šosejās, kur ir šādas bedres, prasās ņemt visu virskārtu nost un pa jaunu klāt jaunu asfaltu. Ar to bedru lāpīšanu mēs mocīsimies vēl ilgi”.
Satiksmei bīstamo bedru likvidēšanai izmanto aukstā asfalta ieklāšanas tehnoloģiju, kas piemērota vēsākiem laika apstākļiem, kad gaisa temperatūra ir ap nulli. Rīgā šogad šādā veidā jau ir salaboti teju 7 tūkstoši kvadrātmetru seguma, kas ir vairāk nekā puse no tā, cik visa pagājušā gada garumā.
Bet tas esot tikai pagaidu risinājums, atzina ceļu uzturētāja “Roadex” pārstāvis Ģirts Cirvelis: „Pavasarī būtu jāveic visu šo bedru labošana ar karstu asfaltbetonu. Tā kā šis ir pagaidu risinājums. Vienkārši ir visu laiku jālabo, lai mēs tām bedrēm ietu pa priekšu un nenonāktu tādā situācijā, ka dienā izveidojas vairāk bedru, nekā tiktu aiztaisītas. Tepat nesen bija viens gadījums, kur sūdzējās par bedri, – mēs bijām apsekojuši to ielu, bija neliela bedrīte 15x15 centimetri, kas principā nav labojama šādā tehnoloģijā. Bet, paejot divām nedēļām, tā bedre jau bija metru liela. Tā kā segums drūp, un bedres paliek arvien lielākas.”
Pie visa vainojams mitrums un mainīgi laika apstākļi. Viena četru cilvēku brigāde var aizlāpīt ap 200 bedrēm dienā.
Ziņojumi par bedrēm Rīgas domes Satiksmes vadības centrā tiek saņemti nepārtraukti visas dienas garumā. Kopumā februārī jau ir saņemti vairāk nekā tūkstotis zvanu. Šīs nedēļas vidū pat tika uzstādīts līdz šim nebijis rekords, kad vienā dienā piezvanījuši 276 iedzīvotāji.
Ar bedrēm, kas parādās līdz ar sniega kušanu, saskaras autovadītāji daudzviet Latvijā – gan pilsētā, gan ārpus apdzīvotām vietām.
