Rīgas mērs Mārtiņš Staķis ("Par!/Progresīvie") piektdien, 11. martā, preses konferencē uzsvēra, ka ir nepieciešama citu pašvaldību iesaistīšanās cilvēku izmitināšanā. Viņš augstu novērtēja Cēsu novada domes lēmumu par aktīvāku iesaisti šajā procesā.

Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece Linda Ozola (Jaunā konservatīvā partija) norādīja, ka Rīga faktiski izsmēlusi savas rezerves, kas tai ir paredzētas cilvēku izmitināšanai iekšēju katastrofu gadījumos. Arī viņa norādīja, ka ir nepieciešams atbalsts no citām pašvaldībām.

Ozola paskaidroja, ka nepieciešams valdības lēmums, kas noteiks principus, pēc kādiem bēgļus varēs izmitināt tūristu mītnēs. Viņa cerot, ka valdība otrdien, 15. martā, šādu lēmumu pieņems.

Rīgas pašvaldība turpinās uzņemt bēgļus. Lai viņus būtu, kur izmitināt, tiks slēgti līgumi ar uzņēmējiem, paplašinot iespēju izmitināt cilvēkus krīzes situācijās.

Ozola uzsvēra, ka tiem ukraiņu bēgļiem, kuri ieradīsies atbalsta centrā piektdien, nedēļas nogalē un arī turpmāk tiks atrastas mājvietas.

Privātpersonu iesaistīšana bēgļu izmitināšanā būs pēdējais solis. Politiķe skaidroja, ka Rīgas pašvaldības policija, apzinot brīvprātīgos, kuri pieteikušies uzņemt pie sevis bēgļus, esot noskaidrojusi, ka aptuveni puse cilvēku atzīst, ka nevar uzņemt bēgļus un esot pieteikušies pirmo emociju uzplūdā vai arī domājuši, ka bēgļu izmitināšana esot tikai uz pāris dienām.

Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs apliecināja, ka ļoti strauji samazinājusies krīzes gadījumiem paredzēto vietu izmitināšanas kapacitāte, tāpēc ir nepieciešams valdības lēmums par izmitināšanas un ēdināšanas kompensāciju pašvaldībām.

Valdības lēmumu gatavos Ekonomikas ministrija, un valdība par šo jautājumu varētu lemt nākamnedēļ.

No šodienas Cēsīs, Jāņa Poruka ielā 8, testa režīmā darbu sācis Ukrainas atbalsta centrs, informēja Cēsu novada pašvaldības pārstāvis Aleksandrs Abramovs.

Centrā speciāli sagatavoti brīvprātīgie darbinieki sniegs informatīvu atbalstu kara bēgļiem, kā arī sniegs konsultācijas vietējiem iedzīvotājiem, uzņēmējiem par iespējām palīdzēt bēgļiem.

Līdz 9. martam Cēsu novadā no Ukrainas bija ieradušies 47 cilvēki, tai skaitā 17 bērni vecumā no četriem līdz 19 gadiem un 30 sievietes. Lielākā daļa no viņiem ir apmetušies Cēsīs.

Ceturtdien Cēsu novada dome vienbalsīgi atbalstīja lēmumu par papildu atbalstu kara bēgļiem no Ukrainas. Atbalsts paredzēts gan no Ukrainas izceļojušiem civiliedzīvotājiem, kuri nokļuvuši Latvijā un par apmešanās vietu izvēlējušies Cēsu novadu, gan novada iedzīvotājiem, kuri uzņem ukraiņus sev piederošā īpašumā.

KONTEKSTS:

24. februārī Krievija pēc tās prezidenta Vladimira Putina paziņojuma par "militāro specoperāciju" sāka iebrukumu Ukrainā, kur sākotnēji triecienus raidīja uz militārās infrastruktūras objektiem, bet vēlāk, kad Ukrainas spēku pretošanās izrādījās negaidīti sīva, sāka arvien nežēlīgāk bombardēt Ukrainas pilsētas, bojā iet arī civiliedzīvotāji.

Tāpat Ukraina un Krievija jau vairākkārt vienojusies par humāno koridoru veidošanu, jo vairākās pilsētās cilvēki nevar saņemt pat visnepieciešamākās preces, tāpēc no kauju smagi skartajām pilsētām civiliedzīvotājus cenšas evakuēt. Tomēr vairāki evakuācijas mēģinājumi nav izdevušies, jo Krievija nav turējusi solījumu apturēt uguni evakuācijas laikā.

Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas vairākas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Tikmēr arvien vairāk ārvalstu uzņēmumi boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.

Teju divas nedēļas pēc iebrukuma sākuma Ukrainu pameta jau vairāk nekā divi miljoni cilvēku, liecina ANO Bēgļu aģentūras dati. Kopumā, pēc ekspertu aplēsēm, krīze Ukrainā varētu atstāt bez pajumtes 12 miljonus cilvēku. Latvija gatavojas uzņemt 10 000 iespējamo Ukrainas bēgļu.