Rīgā ierodas Leiena un Stoltenbergs

Rīgā 28. novembrī ierodas Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena un NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. Pirms tam abi viesosies Viļņā. Galvenais vizītes mērķis ir apspriest situācijas attīstību uz Baltijas valstu robežas ar Baltkrieviju. Gan Eiropas Savienība, gan NATO to iepriekš vairākkārt ir nodēvējušas par hibrīduzbrukumu Eiropai.

Rīgā ierodas Leiena un Stoltenbergs
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Kaut arī Eiropas Savienība un NATO pēdējā laikā sadarbojas arvien ciešāk, Eiropas Komisijas un NATO vadības kopīgā vizīte kādā no valstīm ir diezgan neparasta. Tas varētu norādīt uz to, ka krīzei pie Baltkrievijas robežas ar Baltijas valstīm un Poliju ir dažādi aspekti.

Tas nav nedz skaidrs militārais uzbrukums, nedz arī standarta migrācijas krīze. Tādēļ šī situācija ir jārisina no dažādiem aspektiem.

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena iepriekš ir izteikusies, ka Eiropas fondu naudu nevar tērēt dzeloņstieplēm. Tā esot sena Eiropas Savienības nostāja, ko atbalsta arī Eiropas Parlaments. Bet tas neizslēdz, ka Eiropas līdzekļus varētu novirzīt citai robežas infrastruktūrai, piemēram videonovērošanas kamerām, kustību sensoriem un droniem. Ir zināms, ka par šiem jautājumiem Eiropas Komisijā tagad notiek diskusijas.

Savukārt Eiropas Komisijas priekšsēdētājas vietnieks Margaritis Shins, sestdien Kosas salā Grieķijā atklājot jaunu Eiropas Savienības standartiem atbilstošu migrantu patvēruma centru, vēlreiz nosodīja mēģinājumus izmantot cilvēkus kā spiediena rīku.

„Tā kā situācija uz mūsu Austrumu robežas turpina attīstīties, es gribētu sūtīt cerību un izturības vēsti, ka neviens un nekad nebūs spējīgs draudēt, ļaunprātīgi izmantot un padarīt par ieroci cilvēku ciešanas ar mērķi uzbrukt Eiropas Savienībai. Tas neizdevās pērn Evrosā, tas neizdevās pirms pāris mēnešiem Seutā, un tas neizdosies uz robežas starp Baltkrieviju un Poliju. Eiropa ir spēcīgāka, apņēmības pilna un vienotāka nekā jebkad agrāk,” uzsvēra Shins.

Shins aicināja bloka dalībvalstis beidzot vienoties par jaunu Eiropas Savienības migrācijas politiku. Priekšlikumi par to jau sen ir iesniegti, bet līdz šim bloka valstis nav spējušas rast kopsaucēju.

Iekšlietu ministre Marija Golubeva iepriekš ir izteikusies, ka viņa vēlētos panākt izmaiņas arī Šengenas zonas noteikumos, lai īpaši atrunātu tādas situācijas kā pašlaik notiek uz Baltkrievijas robežas. Pēc Golubevas vārdiem, likumos būtu jānošķir gadījumus, kad cilvēki bēg no kara no situācijām, kad viņi tiek speciāli nogādāti pie bloka robežas, lai radītu spiedienu uz Eiropas Savienību. Pagaidām bloka valstu vidū vēl nav vienprātības par šo ideju.

Atgādināsim, ka gan Latvija, gan Lietuva, gan Polija ir izsludinājušas ārkārtas situāciju pierobežu rajonos ar Baltkrieviju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt