Rīgā ieradušies pirmie bēgļi no Ukrainas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Rīgā ir ieradušies pirmie bēgļi no Ukrainas – vairākas ģimenes, kurām palīdzību sniedz Latvijas Samariešu apvienība. Visi bēgļi ir ieceļojuši no Kijevas. Tāpat vairākas grupas no Ukrainas pašlaik vēl ir ceļā uz Latviju. Neviens no bēgļiem neplānojot te uzturēties ilgstoši, stāsta Latvijas Samariešu apvienības direktors Andris Bērziņš.  Cilvēki cer, ka drīz Ukrainu vairs nebombardēs un viņi varēs atgriezties mājās.

Latvijas Samariešu apvienības direktors Andris Bērziņš
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Latvijas Samariešu apvienības direktors Andris Bērziņš Latvijas Radio apstiprināja: "Viņi ir, jā, es apstiprināšu šo informāciju, bet šobrīd negribēju par viņiem publiski runāt. Es jau domāju, ka tā situācija tagad pa brīvdienām būs, jo reāli tā karadarbība, kas ir sākusies tikko, tikko – Latvija tomēr ir tālu. Šie [atbēgušie] cilvēki vai nu šeit ir bijuši, vai viņiem šeit ir draugi, vai viņiem šeit ir paziņas, vai viņiem ir kāda cita veida saikne bijusi, vai pieredze šeit, tāpēc viņi saprot, ka šeit ir tā vieta, kur viņi gribētu šo nedēļu pavadīt."

Latvijas iedzīvotāji, īpaši rīdzinieki, aicināti iespēju robežās piedalīties bēgļu izmitināšanā. Šo darbu koordinē nevalstiskā organizācija "Gribu palīdzēt bēgļiem". Sociālajā tīklā "Facebook" pieejama anketa, un kustības "Gribu palīdzēt bēgļiem" dibinātājs Egils Grasmanis norādīja:

"Līdz šim aptauju aizpildījuši 500 cilvēki. Ir cilvēki, kuri gatavi bēgļiem bez maksas iedot dzīvokļu vai māju atslēgas."

Arī Banku augstskola ir gatava palīdzēt ar bēgļu izmitināšanu. Kā informēja augstskolas rektore Līga Peisiniece, studentu kopmītnē brīvas 85 vietas. Universitāte gatava izmitināt bēgļus vairākus mēnešus.

"Mums ir šī dienesta viesnīca, kur vienā šādā boksā, kur ir vannas istaba, iespējams izmitināt vairākus vienas ģimenes locekļus. Virtuve ir visiem kopīga – starpstāvā. Bet es nedomāju, ka tas ir šķērslis.

Cilvēkiem būs iespēja patverties siltumā šajā viņiem grūtajā laikā," norādīja Peisiniece.

Rīgas Civilās aizsardzības komisija izstrādājusi algoritmu bēgļu izmitināšanai Rīgā. Tas tiks darīts sadarbībā ar Valsts robežsardzi.

Pirmkārt, bēgļiem jāvēršas pēc palīdzības pie robežsargiem, kuri pēc tam nodos informāciju tālāk pašvaldībai.

Rīgas domes vietnē ir sadaļa "Atbalsts Ukrainai", kurā apkopota visa būtiskā informācija latviešu un ukraiņu valodā. Savukārt Izglītības, kultūras un sporta departaments apkopo informāciju par vietu pieejamību skolās, kurās varētu uzņemt bēgļu bērnus.

Rīgas vicemēre Linda Ozola (Jaunā konservatīvā partija) skaidroja: "Rīgā ir skolas ar izglītības plūsmu tikai latviešu valodā. Ir arī mazākumtautību skolas. Ir arī ukraiņu skola, kur mācās ukraiņu valodā, kas, manuprāt, būs ļoti pieprasīta un pilnībā nokomplektēta. Protams, pirmkārt, ir jānodrošina iespējas bēgļu bērniem mācīties mazākumtautību skolās. Ir ļoti svarīgi, lai šie bērni, kuri jau ir piedzīvojuši lielu stresu, pēc iespējas ātrāk iejustos. Protams, rodas arī jautājums par latviešu valodas papildu stundām, un to noteikti iekļausim darba kārtībā."

Ņemot vērā, ka daudzi ukraiņi ceļoja ar saviem mājdzīvniekiem, Pārtikas un veterinārais dienests atvieglojis dzīvnieku ievešanas Latvijā nosacījumus. Dzīvniekus ir gatavas uzņemt arī vietējās patversmes.

KONTEKSTS:

Latvija ir gatava uzņemt bēgļus no Ukrainas, kuri varētu mūsu valstī ierasties, ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā, pēc valdības ārkārtas sēdes ceturtdien pavēstīja valdības pārstāvji. Iekšlietu ministrijas plāns paredz, ka Latvijā varētu uzņemt 10 000 iespējamo bēgļu, kurus izmitinātu viesnīcās.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins 21. februārī atzina Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarību no Ukrainas. Putins arīdzan piedraudēja Ukrainai, pieprasot, lai Ukraina nekavējoties pārtrauc karadarbību pret separātistiem, "pretējā gadījumā visa atbildība par iespējamo asinsizliešanas turpināšanu pilnībā būs uz Ukrainā valdošā režīma sirdsapziņas".

Ukraina un rietumvalstis gan uzsver, ka tieši Krievija ar Putinu priekšgalā ir tā, kas īsteno agresiju pret Ukrainu, savelkot līdz pat 150 000 karavīru pie Ukrainas robežas un draudot ar jaunu iebrukumu Ukrainas teritorijā.

Taču 24. februārī Putins paziņoja, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, un aicināja Ukrainas armiju "nolikt ieročus". Tas no demokrātiskās pasaules izsauca vēl lielāku nosodījumu un nākamos sankciju soļus pret Krieviju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti