Rīgā ielu rekonstrukcijā izņemto vēsturisko bruģi aizliegts izmest - tas tiekot uzglabāts

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem un 2 mēnešiem.

Rekonstrukcijas darbos K.Barona ielā plānots izrakt vēsturisko zviedru bruģi no ielas attālākajiem rajoniem un iestrādāt to blakus tramvaja sliedēm, tuvāk pilsētas vēsturiskajam centram. Vērienīgajā rekonstrukcijā ielas tiek labiekārtotas un vēsturisko bruģi nereti nomaina asfalts vai betona bruģis. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija uzstāj, ka zviedru bruģis jāsaglabā pēc iespējas vairāk un to aizliegts izmest. Rīgas dome apgalvo, ka no ielām demontētais bruģis netiekot utilizēts.

Krišjāņa Barona ielā jau sākti remontdarbi, un arī šodien strādnieki ielas tālākajā galā, kas krustojas ar Cēsu un Pērnavas ielu, rok ārā vēsturisko zviedru bruģi.

"Nu jā, tas zviedru kaltais bruģis tiek izņemts, bišķi pacelta uz augšu tā gultne un salikts atpakaļ. Blakus nāks veloceliņš," stāsta Mārtiņš, kas izrok veco bruģi. Vaicāts, vai viņš zina, kur vēsturiskie akmeņi nonāks, remontdarbiem virzoties uz priekšu, Mārtiņš rāda prom centra virzienā, bruģi vedīšot turp.

Neskaidrība par to gan ir iedzīvotājiem. Daļa radio uzrunāto cilvēku stāstīja, ka priecājas par gaidāmajām pārmaiņām, bet Vera sacīja, ka labprāt vēlētos redzēt Barona ielu tādu, kāda tā ir pašlaik.

"Vispār žēl. Bija skaisti un labi, nezinu priekš kam tas viss vajadzīgs. Es tā saprotu, veidos celiņus velosipēdistiem. Protams, labāk būtu, ja iela paliktu šāda veclaicīga. Šādi bija skaisti un labi," teica Vera.

Bruģa saglabāšanu uzrauga Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, kas atbalstījusi ideju daļu bruģa Krišjāņa Barona ielas beigu posmā pārvietot tuvāk vēsturiskajam centram. Sarunas ar projektētājiem esot bijušas garas, līdz atrasts kompromiss.

"Sākumā bija iecerēts un izstrādāti jau projekti visas Krišjāņa Barona ielas labiekārtojumam, tajā skaitā paredzot arī seguma rekonstrukciju. Un viena no idejām bija, kas arī tika noraidīta, izmantot ļoti dažādu šo ieseguma materiālu, lai kaut kādā veidā iezīmētu dažādas zonas un tamlīdzīgi. Šobrīd ir panākta tā vienošanās par to, ka maksimāli tiek izmantots vēsturiskais, kaltais bruģis," stāsta Pieminekļu aizsardzības inspekcijas Rīgas reģionālās nodaļas vadītājs Jānis Asaris.

Asaris saka, agrāk bruģis glabājies noliktavā Jelgavas ielā, pārpalikušajiem akmeņiem vajadzētu būt tur, taču fiziski katram akmenim izsekot inspekcija nespējot.

"Diemžēl, protams, nav mums tās iespējas katru bruģakmeni uzraudzīt un skatīties līdzi. Tā ir vērtība, viņu nevajadzētu izsaimniekot, pārdot privātpersonām, kuras iedomājas varbūt savu privātmājas pagalmu labiekārtot ar vēsturisko bruģi," saka  Asaris.

Rīgas domes Satiksmes departamentā informēja, ka no ielām noņemtie bruģakmeņi tagad tiekot glabāti Spilves ielā, Pārdaugavā. Tomēr ne šodien, ne vakar laiku noliktavas izrādīšanai atbildīgie neatrada.

Konkrēti Krišjāņa Barona ielā rekonstrukcijas darbos tikšot iestrādāts no tās pašas ielas noņemtais bruģis, viss esot izmērīts un pāri nekas nepalikšot.

Vasarā dome izsolīšanā izlika Salu tilta granīta apmales, taču, kā informēja Satiksmes departamentā, par tām interese neesot izrādīta.

Sižeta tapšanas laikā noskaidrots, ka Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija minēja, ka vēsturiskais bruģis varētu glabāties citā adresē, nekā norādīja Rīgas dome.

Šim tematam Latvijas Radio turpinās sekot pirmdien, kad lūgs domei vēsturiskā bruģa noliktavu izrādīt.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti