Kopš Ukrainas krīzes sākuma Maskava gan atklāti, gan slēpti devusi mājienus, ka Eiropas Savienības (ES) ciešāku saišu veidošanu ar bijušajām padomju republikām Krievija uztver kā procesu, kas vērsts pret tās interesēm.
Kam vajadzētu būt ierakstītam samita gala deklarācijā, kas vēlāk saistīsies ar Rīgas vārdu, par to Eiropas Savienības 28 dalībvalstu domas joprojām dalās.
Ar katru no sešām Austrumu partnerības valstīm – Gruziju, Moldovu, Ukrainu, Azerbaidžānu, Armēniju un Baltkrieviju tiek meklēts individuāls attiecību ceļš. Tā ir, kopš iepriekš Lietuvas prezidentūras laikā Krievijas spiediena dēļ izjuka sākotnējās ieceres un Ukraina un Armēnija attiecās no asociācijas līgumiem ar Eiropas Savienību.
Tagad gan Ukraina to ir noslēgusi, tāpat kā Gruzija un Moldova, kuras grib samitā dzirdēt jau konkrētākus solījumus. Ukraina varētu saņemt apstiprinājumu brīvās tirdzniecības līgumam, lai gan Krievija ir cēlusi iebildumus.
“Šobrīd notiek trīspusējās sarunas – Eiropas Komisija un Ukraina mēģina izskaidrot Krievijas partneriem, kāds tad ir šī līguma ekonomiskais efekts, bet ir tāda sajūta, kas izskaidrošanas darbs notiek, un visticamāk, ka uz 2016. gada 1. janvāri šī brīvās tirdzniecības ekonomiskā zona varētu stāties spēkā,” atzina Latvijas Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks Juris Poikāns.
Savukārt ar bezvīzu režīmu vistālāk tikusi Moldova. Tā jau gadu izbauda brīvās ceļošanas iespējas, ko izmantojuši gandrīz pusmiljons moldoviešu. Moldovas vēstnieks Aleksejs Krakans atzina – reformas bijušas tā vērtas.
“Fināla rezultāts mums šobrīd ir modernākā robežapsardzes sistēma, kas spēj izsekot migrācijas riskus, prestparu dot kontrabandai. [..] Gribu īpaši pasvītrot un uzsvērt, ka Latvijas pieredze mums ļoti ļoti lielā mērā noderēja,” sacīja Moldovas vētsnieks.
Tagad arī Ukraina un Gruzija grib, lai tām Rīgā nosauktu bezvīzu režīma ieviešanas termiņus.
Gruzija gan ar mājasdarbiem ir tikusi tālāk, tādēļ Latvijas ieteikums ir Gruzijai termiņu noteikt vispirms, piemēram, nākamā gada beigās.
“Jābalstās uz to, cik katra valsts ir paveikusi. Ja Gruzija to darbu ir paveikusi labāk un ātrāk, visticamāk, mums jāvirzās lēnītēm uz priekšu ar to valsti, kam progress lielāks,” norādīja Poikāns.
Tikmēr Azerbaidžāna vēlētos, lai Eiropas Savienība tai paustu atbalstu Kalnu Karabahas atgūšanā konfliktā ar Armēniju.
Azerbaidžānas vēstnieks Latvijā Elmans Zejnalovs uzsvēra, ka “tā ir pati galvenā problēma Azerbaidžānai, jo no šī jautājuma ir atkarīga visa mūsu reģiona attīstība”.
“Mēs ļoti gribētu, lai Eiropas Savienība pievērstu savu īpašo uzmanību miljonam bēgļu, kas ir Armēnijā no Kalnu Karabahas un tās apkārtnes, un lai Eiropas Savienība ietekmētu Armēniju atbrīvot okupēto teritoriju un mēs varētu sākt normālu reģiona attīstību,” pauda Zejnalovs.
Samitā gan to apspriest tomēr neesot plānots.
“Nē, nē, mēs šādu jautājumu nepiedāvājam. Jo, pirmkārt, mums nav nekādu iestrāžu šajā jautājumā. Iespējams, ka Azerbaidžāna pacels šo jautājumu, bet šim jautājumam nav risinājuma šobrīd,” atzina Latvijas premjere Laimdota Straujuma (“Vienotība”).
Bet ar Armēniju un Baltkrieviju, kuras ir Krievijas veidotajā Eirāzijas ekonomiskajā savienībā, varētu tikt turpinātas sarunas par vīzu režīma atvieglojumiem.
Armēnijas vēstnieks Ara Aivazians stāstīja, ka “savulaik Eiropas Savienība, uzzinot par Armēnijas nodomu iestāties Eirāzijas savienībā, uzstādīja noteikumu – vai nu vienā, vai otrā”.
Tagad, manuprāt, situācija ir nedaudz mainījusies. Mēs turpinām sarunas un ceram, ka Rīgas samitā dalībvalstis dos mandātu turpmākajam un ka varētu sākt dialogu par atteikšanos no vīzām,” pauda Aivazians.
Baltkrievija par savām gaidām no samita šobrīd ir visatturīgākā. Vēl neesot zināms, vai uz samitu ieradīsies tās premjers vai ārlietu ministrs. Baltkrievija joprojām nav atbrīvojusi savus politieslodzītos režīma opozicionārus, un tādēļ prezidents Aleksandrs Lukašenko nav gaidīts Eiropas Savienības valstīs.
Paredzams, ka Rīgā būs gan Vācijas kanclere Angela Merkele, gan nesen pārvēlētais Lielbritānijas premjers Deivids Kemerons, gan Francijas prezidents Fransuā Olands. Kopumā ar dažiem izņēmumiem – valstu augstākā līmeņa pārstāvniecība.
“Manuprāt, tas ir pēdējo gadu lielākais, pēc NATO samita lielākais notikums Rīgā. Un es domāju, ka Rīga sevi parādīs kā progresīvu galvaspilsētu!” pārliecināta Straujuma.
Uzņemamo augsto viesu skaits šoreiz pat pārsniegšot NATO samitā pieredzēto.
