Lai gan sākotnēji Rīgai naudu nebija plānots dot, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ūdenssaimniecības attīstības projektiem galvaspilsētā plāno piešķirt nepilnus desmit miljonus eiro Kohēzijas fonda naudas, kas ietaupījusies, jo citas pašvaldības visai aktīvi nav pieteikušās. Tādējādi Rīga, piemaksājot vēl savus desmit miljonus eiro, iecerējusi īstenot ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstības projekta piekto kārtu. Par tādu naudu pie ūdensapgādes un kanalizācijas tīkliem nomalēs varēs tikt nepilni 3000 iedzīvotāju.
„Ja mums izdosies šo projektu realizēt, tad mēs spēsim nodrošināt, ka centralizētie kanalizācijas pakalpojumi būs pieejami Imantas iedzīvotājiem – 571 deklarētam iedzīvotājam, Berģos – 1923 iedzīvotājiem un Beberbeķos – 465 iedzīvotājiem.
Šo projektu realizējot, visās Rīgas apkaimēs, kur Rīgas iedzīvotāju skaits ir virs 2000 iedzīvotāju, būs nodrošinātas centralizētās komunikācijas. Šie 2000 ir Eiropas Savienības kritērijs, jo uzskata, ja iedzīvotāju blīvums ir mazāks kā 2000, tad nav ekonomiski pamatoti izbūvēt jaunu centralizētu kanalizāciju,” stāsta uzņēmuma «Rīgas ūdens» valdes priekšsēdētāja Dagnija Kalniņa.
Tomēr Rīgas pierobežā arvien būs daudz apdzīvotu vietu, kur rīdzinieki pie centralizētas ūdensapgādes tuvākajos gados netiks. Viena no tām ir Ķengaragā Daugavas krastā pie kādreizējās rūpnīcas «Kvadrāts».
Uzņēmuma «Rīgas ūdens» Projektu ieviešanas departamenta direktora vietnieks Mārcis Cepurītis skaidro – tādām robežteritorijām kā Rumbulai Eiropas naudu nevar piesaistīt. „Savā laikā „Rīgas pilsētbūvnieks” izstrādāja diezgan nopietnu detālplānojumu par Rumbulas tālākā gala izstrādi. Bet tālāka virzība neparādījās. Līdz ar to šajā mazajā kvartālā neko nevar iesākt. Viņš nav aizmirsts, bet pabīdīts tālāk, jo nevaram pabīdīt ES Kohēzijas projektiem,” stāsta Cepurītis.
Tomēr centralizēto ūdeni nelieto arī tur, kur caurules ielās ieraktas. Kaut arī uz katru potenciālo jauno klientu nākamajā projektā būs iztērēti vairāk nekā sešarpus tūkstoši eiro publiskās naudas, ne katra mājsaimniecība izmanto iespēju pieslēgties ielā izbūvētajam ūdensvadam. Pieslēgšanās izmaksas, pēc Kalniņas teiktā, ir ap trim četriem tūkstošiem eiro. Piemēram, tikko noslēgtajā ceturtajā ūdenssaimniecības attīstības kārtā pieslēgšanās iespēju izmantojusi tikai piektā daļa īpašnieku. Tāpēc «Rīgas ūdens» vadītāja Kalniņa sola atbalsta programmu iedzīvotājiem.
„Tā lielai daļai cilvēku ir nopietna summa. Tāpēc „Rīgas ūdens” dalībnieku sapulcē ir nolēmis daļu no summas nodot dividenžu izmaksai. „Rīgas ūdens” pats nevar finansēt šādu projektu izbūvi citai fiziskai personai piederošā teritorijā. Ko mēs tieši finansēsim? To es pagaidām neatklāšanu, jo viss vēl ir tapšanas stadijā,” pauda Kalniņa.
Jaunā programma būšot gatava rudenī, bet pieslēgties ūdensvadiem ar domes atbalstu varēs nākamgad, kad arī būs spēkā valdības noteikumi ar vienkāršotu kārtību. Rīgas nodoms daļai iedzīvotāju dotēt pieslēgšanos vēlēšanu gadā ir diezgan pēkšņs, jo «Lursoft» dati liecina, ka vēl maija beigās «Rīgas ūdens» dalībnieku sapulce lēma nepilnu piecarpus miljonu eiro peļņu atstāt nesadalītu.
