Šī ir kārtējā reize, kad lielie koki pilsētā zaudē cīņu, ja otros svara kausos ir būvniecība un ekonomiskais izdevīgums.
Nogāztā ozola apmērus tagad var tikai mēģināt iztēloties, skatoties uz koka stumbru un tā diametru. Šis bija viens no Rīgas dižkokiem, visticamāk, audzis te jau kādus 200 gadus.
“Tas ir nodarījums dabai! Redzam taču, ka celms ir bez puvuma. Tātad koks bija dzīvotspējīgs un stāvēt vēl ilgi!” pārliecināts vietējais iedzīvotājs Ivars Zorgenfreijs.
Arī izsauktā policija nespēja apstādināt koka ciršanu, jo ciršanas biļete jeb atļauja koka nogāšanai biedrībai “Duntes 28” bija izsniegta.
Tā kā koka apkārtmērs to iecēlis dižkoka statusā, saskaņojumu bija jādod Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) ekspertiem. Pārvaldē atzīst, ka nama apsaimniekotāji ciršanas atļauju ieguvuši tikai ar otro piegājienu. Pirmo reizi apsekojot koku, ieteikts pieaicināt arboristus un samazināt zaru apjomu. Taču tieši apkopjot atklājies, ka koks ir bojāts.
Zāģējot zarus, atklājās, ka koks ir iztrupējis no pašas augšas līdz apakšai, bet visvairāk koku ietekmēja apbūve, bija arī konstatētas piepes, skaidro DAP Pierīgas reģionālās administrācijas direktors Andris Širovs.
“Šī ir vienīgā vieta Rīgā, kur ir ozolu birzs. Tā stiepjas līdz pat Traumu slimnīcai. Un te ir daudz ozolu, kuri ir daudz sliktākā stāvoklī. Un arī tie stāvēs vēl ilgi, jo tā ir ozola īpatnība,” saka Zorgenfreijs.
Pārvaldē atzīst, ka dižkokiem pilsētā neklājas viegli un ekonomiskās intereses nereti uzvar dabu.
“Šis nesen kļuva par dižkoku, tajā laikā, kad ēku būvēja, koks vēl nebija dižkoks. Tā ir problēma ne tikai Rīgā, bet visā Latvijā - kā sabalansēt šos dižkokus un attīstību,” atzīst Širovs.
Dabas aizsardzības pārvaldei vaicāts viedoklis par vēl viena ozola ciršanu pie šīs ēkas, taču, tā kā tas nav dižkoks, pietiek ar Rīgas būvvaldes atļauju.