Lai noskaidrotu deklarēšanās tendences Rīgā, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde nesen veikusi padziļinātu analīzi, salīdzinot pērnā gada datus ar šā gada informāciju. Atklājās, ka Rīgā deklarēto iedzīvotāju skaits ir audzis, bet iemesli tam varētu būt dažādi.
„2012.gada laikā un 2013.gada sākums līdz septembrim ieskaitot - faktiski tikpat personas, cik piedeklarējās, tik izdeklarējās. Un pēkšņi oktobrī mēs redzam palielinājumu gan uz deklarāciju skaitu Rīgas pilsētā, gan arī samazinās izdeklarēto personu skaits no Rīgas pilsētas. Un šeit jau parādās aptuveni 1500 personas, kas piedeklarējās papildus. Visticamāk, tas būtu skaidrojums ar jaunajiem Rīgas pilsētas nolūkiem ieviest diferencētu sabiedriskā transporta cenu politiku," skaidro pārvaldes priekšnieka vietnieks Jānis Citskovskis.
Vai arī novembrī vairāk cilvēku deklarējušies Rīgā, pagaidām nav zināms. Tāpat arī nav skaidrs, no kurām pašvaldībām izdeklarējušies tagad jaunie rīdzinieki. Taču Rīgas pašvaldība bija cerējusi, ka jaundeklarēto skaits būs lielāks.
„Manā rīcībā nav šādu datu, ko jūs minējāt..." - Andris Konošonoks no Rīgas domes Finanšu departamenta stāsta, ka viņam neesot datu par jaunajiem rīdziniekiem, kas deklarējušies, lai varētu sabiedriskajā transportā braukt par mazāku samaksu. Taču domei ir aplēses, ka kopumā Rīgā nav deklarēti aptuveni 127 tūkstoši Rīgā dzīvojoši un strādājoši cilvēki. Konošonoks arī iepazīstina ar deklarēšanās prognozēm:
„No šiem 127 tūkstošiem mēs varam tālāk atsperties un runāt par prognozēm. Mums nav ilūziju, ka visi šie strādājošie deklarē savu dzīvesvietu Rīgā. Bet tas plāns vai prognoze, ar ko rēķināmies, ka šī gada laikā vismaz 10 tūkstoši deklarē savu dzīvesvietu Rīgā un nākošā gada laikā šis skaits varētu sasniegt vismaz 30 tūkstošus".
Konošonoks norāda, ka katrs Rīgā strādājošais vai viņa darba devējs vidēji gadā nomaksā nedaudz mazāk par tūkstoti latu ienākumu nodokļu nomaksā. "Ja šis gads mums ir 10 tūkstoši minimums, tātad 10 tūkstoši, ko mēs plānojam, kas varētu deklarēt savu dzīvesvietu Rīgā, tie ir 10 miljoni latu papildu nodokļu ieņēmumos. Attiecīgi 30 000 varētu būt no jauna deklarēto iedzīvotāju nākamajā gadā, aprēķins ir vienkāršs 30 miljoni latu budžetā".
Konošonoks arī norādīja, ka pašvaldības ir spiestas sacensties par iedzīvotāju ienākumu nodokli, jo tas veido lielāko daļu - Rīgai aptuveni 60% - no budžeta ienākumiem. Ja jauno rīdzinieku skaits pieaugs, kā plānots, dome prognozē, ka pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā Rīga iemaksās no katra papildu miljona iedzīvotāju ienākumu nodoklī aptuveni par 170 tūkstošiem vairāk. Pašvaldību izlīdzināšanas fondā pēdējos gados dome iemaksājusi aptuveni 50 miljonu latu gadā.
