Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam “4. studija” daudzdzīvokļu mājas vecākā pastāstīja, ka vienā no dzīvokļiem notikusi avārija un ticis noslēgts ūdens stāvvads. Dzīvokļa saimnieks meklējis risinājumus, bet, tā kā viņš slimoja ar Covid-19, tad mājas santehniķis atteicies ieiet šajā dzīvoklī. Rezultātā – visas desmitstāvu mājas vienas kāpņu telpas iemītnieki trīs dienas palikuši bez ūdens savās virtuvēs, kas sagādāja pamatīgas neērtības.
Izrādās, ka arī Rīgas domei, ar kuru sazinājās mājas vecākā, nav speciālas brigādes, kas šādos gadījumos novērstu avārijas dzīvokļos.
“Tas ir labi, ka viņš ir vīrietis. Viņš uzlauza sienu, viņš konstatēja problēmu, un pēc trim dienām tika pieslēgts aukstais ūdens, karstā joprojām nav.
Tad, kad viņš izveseļosies pēc septiņām dienām, tad laikam ies, remontēs un pieslēgs ūdeni,” sacīja mājas vecākā.
Vai šādām situācijām nav nekāda risinājuma? Un, ja santehniķis nevēlas ieiet dzīvoklī, kurā dzīvo ar Covid-19 inficējies cilvēks, vai visai mājai tiešām jāpaliek bez ūdens?
Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes loceklis Ervīns Straupe atzina, ka neviens no uzņēmumiem nevar piespiest cilvēku pret viņa gribu doties uz vietu, kur atrodas ar Covid-19 inficēts slimnieks, taču pārvaldniekam jābūt “pietiekoši radošam un ir jāatrod kāds cits darbinieks, kas to izdara.”
“Tas, kas ir svarīgi, lai šajā īpašumā Covid-19 slimā persona tomēr būtu izolēta no pārējiem un tiek izmantoti papildu aizsardzības līdzekļi.
Es runāju ar kolēģiem, un viņi iet līdzīgi kā medicīnas darbinieki šajos skafandros, nodezinficē pirms tam visu, ātri izdara, aiziet prom, un tikai tad šis cilvēks nāk no telpas ārā.
Liela problēma rodas tad, ja šajā mājsaimniecībā tas ir vienīgais iemītnieks. Tad viņam ir jāver vaļā un jālaiž iekšā, un tad tas ir faktiski grūti izpildāms,” norādīja Straupe.
Mājas vecākā pauda, ka jau pirms diviem gadiem vajadzēja būt nodibinātai brigādei, kas, ģērbta spectērpos, varētu veikt remontu. Konkrētajā gadījumā dzīvokļa saimnieks slimo mājās, bet, ja viņš nonāktu slimnīcā, tad paietu vēl ilgāks laiks līdz remonta uzsākšanai.
Tomēr nekādu īpašu brigāžu nav, tāpēc tās ir apsaimniekotāja tiesības un arī pienākums – atrast meistaru, kurš avāriju var novērst. Taču jautājums paliek – ko saka likums par situācijām, kad santehniķis vai jebkurš cits meistars var nonākt saskarsmē ar Covid-19 inficētu personu?
“Galvenā lieta, ko nosaka Ministru kabineta noteikumi un likumdošana – ka nedrīkst kontaktēt Covid-19 slimnieks ar citām personām, izņemot tām, ar kurām viņš atrodas mājsaimniecībā. Tas ir noteicošais faktors, un tad, apgriežot to otrādi, bez sevišķas nepieciešamības arī apsaimniekotājs šajā dzīvoklī ieiet nedrīkst. Bet atkārtošu vēlreiz, tās pārsvarā ir avārijas situācijas, kas prasa pietiekoši ātru un nekavējošu risinājumu, un tieši tāpēc pārvaldnieks ir spiests būt pietiekoši inovatīvs, lai kaut kā to visu izdarītu.
Tā ir vairāk problēma kādam mazam, nelielam pārvaldniekam, kam ir ierobežots darbinieku skaits vai viņu sadarbības partneri ir ierobežoti,”
teica Straupe, uzsverot, ka situācijas risinājums ir “kaut kur pa vidu starp veselo saprātu un likuma burtu”.
Tātad – apsaimniekotājs var meklēt citu santehniķi, kurš, ievērojot drošības pasākumus, būtu ar mieru doties dzīvoklī un novērst avāriju, taču uzspiest to nevienam meistaram nevar.