Rīgā darbu sācis atbalsta centrs žurnālistiem kara plosītajā Ukrainā un emigrējušiem mediju darbiniekiem

Ukrainas frontes pirmajās līnijās atrodas arī žurnālisti, kuri ik dienu un nakti ziņo no konflikta punktiem un nonāk arī bīstamās situācijās. Tāpēc ir svarīgi viņus atbalstīt ar praktiskām lietām, tā par nesen darbu sākušo žurnālistu atbalsta centru Rīgā intervijā Latvijas Radio sacīja Baltijas mediju izcilības centra (BMIC) izpilddirektore Gunta Sloga.

Baltijas mediju izcilības centra izpilddirektore Gunta Sloga
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Vairākas Latvijas nevalstiskās organizācijas ir vienojušās izveidot atbalsta centru gan žurnālistiem, kuri strādā sarežģītos apstākļos savās mītnes zemēs, gan tiem, kas ir bijuši spiesti emigrēt represiju dēļ. Atbalsts paredzēts žurnālistiem no Ukrainas, kā arī tiem, kas Latvijā ieradušies no Krievijas un Baltkrievijas.

"Karš Ukrainā un Krievijas vērstās represijas pret medijiem apgrūtinājušas vai padarījušas neiespējamu daudzu reģionā strādājošo žurnālistu darbu, tāpēc vairākas Latvijas nevalstiskās organizācijas ir vienojošās izveidot atbalsta centru gan žurnālistiem, kuri strādā sarežģītos apstākļos savās mītnes zemēs, gan tiem, kas ir bijuši spiesti emigrēt represiju dēļ," skaidroja Sloga.

Viņa norādīja, ka, no vienas puses, ir svarīgi palīdzēt žurnālistiem, kuri ir uz vietas Ukrainā un turpina strādāt. No otras puses – palīdzēt arī tiem, kas pamet Ukrainu. "Jautājums, kā palīdzam aizbraukt un darīt darbu no Latvijas vai citas Baltijas valsts," piebilda Sloga.

Viņa stāstīja, ka galvenā mērķauditorija jaunajam centram ir krievu, baltkrievu un ukraiņu žurnālisti. "Pēdējās nedēļās tiek īstenotas plašas represijas pret medijiem, viens pēc otra tiek slēgti mediji, no Krievijas aizbraucošajā inteliģences straumē ir arī žurnālisti," uzsvēra BMIC izpilddirektore.

Viens no jaunā palīdzības centra mērķiem ir sniegt žurnālistiem tādu palīdzību, lai viņi var strādāt, un meklēt veidus, kā, piemēram, nogādāt informāciju atpakaļ Krievijā.

Centrs nebūs fiziska iestāde, bet virtuāls koordinācijas rīks. Patlaban interesi ir izrādījuši daži desmiti cilvēki.

"Esam saņēmuši pirmās indikācijas no žurnālistiem, kuri vēlētos šādu palīdzību saņemt, un to apkopojam, lai saprastu, ko darīt tālāk," stāstīja Sloga.

KONTEKSTS:

Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās jau kopš 24. februāra. Sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja, ka pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā.

Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas vairākas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Tikmēr arvien vairāk ārvalstu uzņēmumi boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.

Teksta tiešraižu arhīvs par Krievijas uzbrukumu Ukrainai pieejams šeit.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt