Vienā no Rīgas centram tuvākajiem mikrorajoniem Āgenskalnā vairāki iekšpagalmi ir sliktā stāvoklī. Ielas ir bedrainas, daudzviet asfalts ir palicis tikai vietumis un pārējo daļu klāj grants. Līdzko pabrauc kāds spēkrats, gaisā paceļas putekļu mākonis. Tādi iekšpagalmi ir, piemēram, vairākās vietās Mārupes un Gardenes ielā. Savukārt izdilušas ietves ir arī māju pagalmos Bāriņu un Augļu ielā un starp Aleksandra Grīna un Smiļģa ielu.
Latvijas Radio uzrunātie cilvēki par to ir sašutuši:
"Zinu, ka mamma dzīvo Ziepniekkalnā. Tur ir diezgan traģiski ar tiem iekšpagalmiem. Konkrēti šajās [Āgenskalna] piecstāvenēs arī ir diezgan traģiski. Asfalta segums ir pilnīgi beigts. Milzīgas bedres. Pēc lietus tur gājējiem nav ko darīt."
"Ceļu stāvoklis, protams, ir pretīgs. Bet tur – ceļš ir pilnībā izdangāts. Kaut gan aizvakar atveda granti, apkaisīja un norullēja. Bet vai tas ir uz ilgu laiku? Līdz pirmajam lietum. Pēc tam atkal viss no jauna. Nevar ne paiet, ne ko citu. Ar bērnu un ratiņiem [pārvietoties] šeit vispār ir katastrofa."
"Kas attiecas uz Iļģuciemu, Grīvas masīvu, Vaidelotes ielu, tie [iekšpagalmi] ir vienkārši drausmīgi. Bet par to, kā jūs saprotat, neviens neatbild, jāatbild pašiem iedzīvotājiem."
"Tur, kur ir lieli caurumi un nevar izbraukt, bedres aizlāpa. Kaut kas tiek darīts, bet tas nav tas, kam būtu jābūt. Es saprotu, ka visam ir plāni, visu uzreiz nav iespējams izdarīt. Bet vispār mums visi iekšpagalmi ir šausmīgā stāvoklī."
Pilsētas attīstības un satiksmes infrastruktūras galvenais vadītājs un domes vicemērs Vilnis Ķirsis ("Jaunā Vienotība") problēmu apzinoties, taču uzsvēra, ka daudzas dzīvojamās ēkas pašvaldībai nepieder.
"Jāsaprot, ka mēs vairs nedzīvojam padomju laikos, mums ir privātīpašums. Ir virkne iedzīvotāju, kas joprojām uzskata, ka namu pārvaldei ir jānāk labot viņiem piederoša māja, tāpat ir jānāk remontēt viņiem piederošs pagalms. Tā nav. Īpašums ne tikai dod iespēju tur dzīvot, bet ir par to jārūpējas," norādīja Ķirsis.
Vienlaikus Ķirsis atzīmēja, ka iekšpagalmi nav viņa atbildība un aicināja iedzīvotājus vērsties pie Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas vadītāja Edmunda Cepurīša ("Par /Progresīvie"). Taču, līdzīgi kā Ķirsis, Cepurītis atbildēja, ka tā nav viņa kompetence, un sūtīja atbildes meklēt pie pilsētas izpilddirektora Jāņa Langes, kurš atzina, ka lielākā problēma ir zemes sadrumstalotība. Vietvara var labot tikai tos īpašumus, kas pieder pašvaldībai, skaidroja Lange, atklājot, ka
šovasar iekšpagalmus labos 20 vietās, kopumā tiem veltot 250 000 eiro. Tas ir sešas reizes mazāk nekā 2020. gadā, kad remontiem pašvaldība iztērēja vairāk nekā pusotru miljonu eiro.
Lai palīdzētu māju īpašniekiem, dome meklējot iespējas ieviest līdzfinansējumu, kas ļaus iedzīvotājiem labiekārtot savu teritoriju.
Savukārt, salīdzinot ar pagājušo gadu, pašvaldība divreiz vairāk naudas veltīs ielu seguma atjaunošanai, kopumā tam paredzot 10 miljonus eiro. Tā informēja Ķirsis, pieļaujot, ka tie varētu būt vairāk nekā 200 000 kvadrātmetru jauna asfalta.
"Primāri lielās ielas, bet mēs cenšamies skatīties apkaimju līmenī, kur diemžēl ir [vietas, kur] 30 gadus nav bijuši atjaunošanas darbi, un izskatās pabriesmīgi. Piemēram, Dārziņos, Trīsciemā, Jaunciemā," sacīja Ķirsis.
Līdzīgi kā konkrētas ielas pavasarī neatklāja domes Satiksmes un transporta lietu komitejas vadītājs Olafs Pulks ("Jaunā Vienotība"), arī tagad Ķirsis tās nesauca, aizbildinoties, ka joprojām notiek saskaņošana.
Papildus tam pašvaldība šovasar apņēmusies salabot arī vairāk ietvju un ap 40 grantēto ielu vairākās apkaimēs.
