Zolitūdē Imantas 16. līnijā pie daudzdzīvokļu mājas numur 18 uz iemīdītas zemes ir ierīkots bērnu laukums. Te ir gan slīdkalniņš, gan vieta, kur kāpelēt. Redzams, ka abas konstrukcijas ir daudzkārt izmantotas. Un vietām koka pamatne jau trūd. Abi elementi ir aptīti ar brīdinājuma lentēm un ir pievienota informācijas lapa, kurā minēts, ka bērnu laukums ir bīstams, tāpēc to pašvaldība plāno demontēt.
Lūk, ko par to saka vietējie iedzīvotāji:
Karīna: "Protams, ja tā ir bīstama, labāk demontēt, jo tomēr traumas ir dārgākas. Vispār te pamaz ir [bērnu laukumu]. Protams, ir skolas laukums, kas tagad ir drusciņ labāks, bet tas tur [pie mājas Imantas 16 līnijā] ir bijis kopš es biju pavisam maziņa un arī mana māsa. Īsti tas [bērnu laukums] arī bija – ne īsti labs. Šeit jā, ļoti bēdīgi. Te jau arī bērnus nevar redzēt, ka viņi te spēlētos."
Vladimirs: "Es to vērtēju negatīvi. Vasarā tur ir daudz cilvēku – māmiņas, omītes tur sēž uz soliņiem. Bērni spēlējas. Tur ir smiltis un šūpoles, stienītis, pa kuru rāpot. Apkārtnē cita nekā nav."
Tatjana: "Esmu redzējusi, ka šeit nokrīt kāds mazulis. Šo, protams, vajag nomainīt un jātaisa jaunā līmenī."
Abas konstrukcijas nav nemaz tik senas. Tās esot uzstādītas pirms aptuveni 10-15 gadiem. Taču slīdkalniņā un kāpelēšanas iekārtā ir daudz bīstamu vietu. Uz tām norāda drošuma inspektors un uzņēmuma "Fixman" īpašnieks Miks Lukstiņš.
"Daudzas lietas, ko es rādu, tās jau dizainā ir iestrādātas kā problēmas. Mūsdienās neviens neliktu basketbola grozu šādā publiskā telpā pie kāpelēšanas iekārtas. Viens bērns kāpj pa tīklu, otrs – met ar bumbu. Tā ir pilnīgi nevajadzīga riska epizode, kad tas bērns dabū pa pirkstiem vai pa galvu ar bumbu, atlaižas un atmuguriski nogāžas. Demontāžas ieteikums visbiežāk ir tad, kad ir tik daudz defektu. Mēs redzam, ka jāmaina arī šī [rampa], jo mēs redzam, ka tas finieris viss sadalās," stāsta Lukstiņš.
Viņš norāda, ka bērnu laukumā ir arī daudz vietu, kur var iesprūst un gūt nopietnas traumas. Piemēram, uzkāpjot pa slīpu virsmu konstrukcijā ir kāda metāliska cilpa, kur var iesprūst, piemēram, bērna pirksts. Savukārt starp slīdkalniņa pakāpieniem – galva.
"Starp kāpnēm, starp sieniņām, starp kaut kādām vertikālām trepēm, spraugām tīklā ir jābūt vai nu ka tie atvērumi ir mazāki par mazāko galvu vai lielāki par lielāko galvu. Jebkas pa vidu starp šo mazo un lielo galvu būs neatbilstošs."
Līdzīgi kā pagājušajā gadā arī šogad pašvaldība savus bērnu laukumus plāno apsekot. No 340 bērnu laukumus šogad paredzēts izremontēt 13 un tas ir par dažiem vairāk nekā pērn. Savukārt 14 vietās atjaunos segumu vai izveidos jaunu apgaismojumu. Kopumā tam plānots atvēlēt ap diviem miljoniem eiro, kas ir četras reizes vairāk nekā pagājušajā gadā.
Papildus tam pašvaldība izstrādās 20 jaunus rotaļu laukumu projektus, ko īstenos nākamajā gadā. Taču teju tikpat daudz šogad demontēs.
Tajā skaitā ir arī iepriekš minētais – Zolitūdē. Lai gan tas pieder pašvaldībai, zeme domei nepieder, tāpēc jaunu laukumu pašvaldība šeit neuzstādīs. Rīgas izpilddirektors Jānis Lange norāda, ka privātā teritorijā atrodas gandrīz 60 bērnu laukumi.
"No likuma viedokļa mēs nedrīkstam ieguldīt svešā īpašumā. Tādēļ ne vienmēr tur, kur mēs demontējam, ne vienmēr mēs diemžēl varam uzstādīt jaunus elementus. Šeit ir svarīga komunikācijas ar iedzīvotājiem, jo faktiski, [ja] daudzdzīvokļu mājai ir īpašnieks, tad sanāk arī šai teritorijai [ir īpašnieks]. Tas ir viņu pienākums. Tā ir viņu atbildība investēt šajā rotaļu laukumā, lai viņš būtu drošāks," norāda Lange.
Lai gan bērnu laukumu ziņā pilsēta virzās pareizā virzienā un var just būtiskus uzlabojumus, jurists un Rīgas Apkaimju alianses vadītājs Māris Jansons norāda, ka pašvaldība, demontējot, bet jaunas konstrukcijas neuzliekot, pieminēto Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumu pārprot.
"Es, kad skatos tajā likumā [Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums], tur ir rakstīts, ka pašvaldībām ir aizliegts dāvināt, ziedot privātpersonām savu mantu. Tas, ka viņi uzceļ publiskā pieejamībā esoša zemesgabala bērnu laukumu vai vienkārši salabo. Es to neuztveru, ka tas ir dāvinājums zemes īpašniekam, jo zemes īpašnieks jau tur neiet spēlēties tanī bērnu laukumā. Pašvaldība būtu varēju interpretēt šo likumu savādāk – par labu bērniem," atzīmē Jansons.
Rīgā vairākās vietās ir vēl padomju laikos uzstādītās konstrukcijas bērniem. Tādas ir, piemēram, minētajā Imantas 16. līnijā, kur pagalmā ir šķietamāki bīstamāki elementi nekā blakus pagalmā, taču tie pašvaldībai nepiederot, tāpēc vietvara tos demontēt nevarot. Par tādām vietām dome aicina iedzīvotājus ziņot un problēmu risināt kopā.
