Rīgā atsaka īslaicīgu sociālo aprūpi pacientiem ar atsevišķām diagnozēm

Pacientiem ar atsevišķām diagnozēm Rīgā „īslaicīgas sociālās aprūpes institūcijā” pakalpojumu nesniedz. Ārsti neizprot, kādēļ tiek dalīti cilvēki ar atsevišķām diagnozēm. Sociālās aprūpes iestāde norāda, ka aprūpi šādiem pacientiem varētu nodrošināt, ja saņemtu tam finansējumu, bet sarunas ar Veselības ministriju par šo tematu nevedoties raiti. Tikmēr ministrija aicina iestādi stāties gaidīšanas rindā, lai slēgtu līgumu ar valsti.

Rīgā atsaka īslaicīgu sociālo aprūpi pacientiem ar atsevišķām diagnozēmKristaps Feldmanis

    Īslaicīga sociālā aprūpe ir paredzēta personām, kuras dažādu iemeslu dēļ pašas par sevi parūpēties nevar, bet kuru ārstēšanai stacionārā arī vairs nav pamata. To saņem, piemēram, pēcoperāciju periodā vai atveseļošanās periodā. Bet Rīgā tā nav pieejama visiem pacientiem. “Šobrīd pacientiem, kuriem ir traheostomas vai kuriem ir nepieciešama ilgstošāka antibakteriāla terapija saistībā ar viņu infekcijām, viņiem nav iespējas saņemt šo īslaicīgo sociālo aprūpi Rīgas institūcijās,” atklāj Rīgas Stradiņa slimnīcas galvenā ārsta vietniece Petra Kriķe.

    Īslaicīgas hronisko pacientu aprūpes nodaļas vadītāja Rīgas 1. slimnīcā Rita Rindža skaidro, ka šādi noteikumi ir tādēļ, ka nodaļa piedāvā sociālus pakalpojumus un pacientus ar specifiskām diagnozēm nevar apkalpot.

    “Pacienti, kuri atrodas pie mums, viņi saņem sociālu pakalpojumu. Un sociāls pakalpojums neietver sevī medicīnisku manipulāciju veikšanu.

    Līdz ar to medicīnisko manipulāciju veikšana no Veselības ministrijas šobrīd aprūpes nodaļā, ko finansē pašvaldība, netiek nodrošināta vispār nekādā veidā. Un mēs nevaram pakalpojumu piedāvāt cilvēkiem, ja mēs nevaram šo pakalpojumu kvalitatīvi izdarīt un nodrošināt,” norāda Rindža.

    Rita Rindža saka, ka par šo tematu vairākkārt ir runāts Veselības ministrijā: “Bet Veselības ministrija, kurā mēs ar Rīgas domes Labklājības departamentu esam bijuši atkārtoti un par šīm lietām runājuši, ka mēs varētu to nodrošināt – mums ir personāls, mums būtu iespējas, bet tas netiek finansēts. Šobrīd tā problēma ir viena – Veselības ministrija absolūti diskriminē cilvēkus, kuri saņem sociālos pakalpojumus. Respektīvi, ja šis pacients atrastos savā dzīvesvietā – mājās, tad par šo traheostomas aprūpi no medicīniskā aprūpes biroja mājās tiktu apmaksātas veiktās manipulācijas.

    Tiklīdz cilvēks atrodas aprūpes iestādē kā pie mums, kas ir sociāls pakalpojums, Veselības ministrija šo finansējumu nenodrošina.”

    Veselības ministrijā skaidro, ka tādos gadījumos, ja ir nepieciešama, piemēram, traheostomas aprūpe, tā normāli būtu nodrošināma ambulatori. Bet gadījumos, ja pacients sava stāvokļa dēļ slimnīcu nevar apmeklēt, tad viņam pienākas mājas aprūpe. Tātad vai nu sociālā aprūpe, vai mājas aprūpe, ja ir diagnozes, ar kurām iestādē pacientus nepieņem.

    Vaicāta, ko darīt cilvēkiem, kuriem ir nepieciešama sociālā aprūpe, bet kuriem ir arī, piemēram, traheostoma, ministrijas ārstniecības kvalitātes nodaļas vadītāja Sanita Janka norāda: “Ne mājās, ne arī sociālās aprūpes iestādēs visu laiku mediķi klāt nebūs, bet šo traheostomas aprūpi, šīs mājas aprūpes iestādes veic pēc nepieciešamības.”

    Latvijas Radio sociālajiem dienestiem Daugavpilī, Valmierā un Liepājā uzdeva jautājumu – vai arī šajās pilsētās ir kādas diagnozes, ar kurām pacienti nevar saņemt īslaicīgu sociālo aprūpi iestādē. No Liepājas atbildi saņemt neizdevās, bet Daugavpils sociālā dienesta sociālā darbiniece Marina Beļavska un Valmieras sociālo lietu pārvaldes vadītāja Maija Mūrniece norādīja, ka nekādu ierobežojumu šajās pilsētās neesot.

    0 komentāri
    Pievienot komentāru
    Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti