Atklāšanas svinīgā daļa norisinājās Rīgas centrā, Mākslas muzejā, tādējādi atzīmējot arī jaunu posmu "Radio Brīvā Eiropa" biogrāfijā, kas saistās ar Latviju. Mūsu valstī raidstacijas latviešu redakcijas birojs bija izveidots neatkarības atjaunošanas sākuma posmā un vēlāk, demokrātijai nostiprinoties, to slēdza. Tagad, kad Krievijā mediju vide tiek iznīdēta, uz Latviju pārcēlušies vairāk nekā 20 "Radio Brīvā Eiropa" žurnālisti ar ģimenēm. Un atsaucīgi uzņemti.
""Radio Brīvā Eiropa/ Radio Brīvība" misija nav mainījusies. Tās misija ir palīdzēt tām valstīm un tām tautām, kur brīva informācija un brīva prese, augsts, kvalitatīvs un ētisks žurnālisms sastopas ar grūtībām," tā atklāšanas pasākumā sacīja Latvijas Valsts prezidents Egils Levits.
Tagad "Radio Brīvā Eiropa" vadītājs Džeimijs Flaijs priecājas, ka Rīga ir izdevīga vieta, kur pārcelt biroju no Maskavas, kur to nācās slēgt piespiedu kārtā jau drīz pēc Krievijas sākta pilna mēroga kara Ukrainā, kad Krievijas varasiestādes medijam uzlika milzu sodus, sāka bankrota procedūru, vēl vairāk pastiprināja cenzūru un izdarīja spiedienu uz žurnālistiem.
"Tas mums bija neticami skumjš periods un ir vēl arvien mūsu žurnālistiem, kas tur daudzus gadus strādāja. Mums 31 gadu bija birojs Maskavā. Mūs tur bija uzaicinājis prezidents Boriss Jeļcins 90. gadu sākumā. Mēs veicām apbrīnojamu darbu žurnālistikā Krievijā. Un turpinām to ar dažiem drosmīgiem žurnālistiem, kas tur atrodas, bet vairs nav oficiālā birojā," stāstīja Flaijs.
Rīgas birojs darbosies agrākajās "Parex" bankas telpās. Te strādās žurnālisti no bijušās Krievijas redakcijas un "Current Time TV", kā arī no jauna izveidotā žurnālistiskās izmeklēšanas nodaļa un arī vairāki vietējie Latvijas žurnālisti.
Lai gan būs arī raidījums par Baltijas valstīm, Rīgas birojs galvenokārt koncentrēsies uz auditoriju Krievijā. Sola arī jaunus risinājumus, kā apiet tiešsaistes cenzūru.
"Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība" jaunajā birojā Rīgas centrā galdi vēl tukši, bet šomēnes šeit sāks pārcelties darbinieki, kas jau gandrīz gadu dzīvo emigrācijā Latvijā un līdz šim strādāja no mājām. Ļubova Čužova un Mumins Šakirovs ir divi no 40 cilvēku komandas, visā drīzumā to plānots izaudzēt līdz simtam. Mumins Šakirovs vada raidījumu, ko var vērot TV24 kanālā, Ļubova Čužova raksta tekstus raidorganizācijas mājaslapai.
Ļubova Čužova: "2021. gada maijā mēs atbraucām uz Kijivu, uz Ukrainu. Tātad sanāk, ka jau pusotru gadu nedzīvojam Krievijā."
Mumins Šakirovs: "Kijivā bijām deviņus mēnešus, pēc tam sākās karš, uz dažām dienām aizbraucām uz Maskavu, savācām mantas…"
Ļubova Čužova: "Dabūjām vīzas. No Krievijas aizbraucām ļoti ātri. Baidījāmies, ka slēgts robežas. Mana ģimene bija viena no pirmajiem darbiniekiem, kuri pārcēlās uz Rīgu. Tas bija saistīts ar manu meitu, kurai ir jāmācās skolā. Man bija svarīgi, lai viņa turpina mācīties kā normāls bērns."
Rīgas biroja oficiālās atklāšanas dienā tā vadītājs Elmārs Sveķis paziņoja par stratēģiskajiem mērķiem veidot Rīgu par svarīgu bāzi, kas ražos saturu gan "Radio Brīvā Eiropa"/Radio Brīvība" krievu valodas redakcijai, gan "Current Time" televīzijas kanālam, paredzēts izveidot arī digitālo inovāciju laboratoriju un pētnieciskās žurnālistikas komandu, lai analizētu notikumus Krievijā.
Mumins Šakirovs ieradās Rīgā jau pagājušā gada aprīlī, bet Ļubova Čužova jau martā. Viņu kolēģi Veru Geļiču Ukrainā nogalināja Krievijas armija. Kāds ir noskaņojums, un kā sokas darbs no Latvijas?
"Saprotiet, situācija Krievijā tagad ir tāda, ka ir ļoti grūti atrast cilvēkus, kuri nebaidās runāt "Radio Brīvā Eiropa".
Diemžēl, lielākā daļa mūsu materiālu ir par to, ka kāds atkal ir iesēdināts, par kādu ir ierosināta lieta, kāds ir atkal aizbēdzis no Krievijas. Mēs kontaktējamies ar tiem nedaudzajiem bezbailīgajiem cilvēkiem, kas vēl nebaidās iziet pilsētu ielās, un katru reizi esam nobažījušies, ka pēc tam viņiem būs vēl sliktāk. Un ar patiešām bezbailīgiem advokātiem, kuri vēl ir palikuši tur un aizstāv cilvēkus, kas vēl cenšas pretoties valstī notiekošajam," stāstīja Ļubova Čužova.
Cik ilgi viņi strādās Latvijā, nav skaidrs. Bet tas ir veids, kā stāvēt vēstures pareizajā pusē, sacīja opozīcijas žurnālisti.
Savukārt otrs šonedēļ atvērtais birojs Lietuvas galvaspilsētā Viļņā ir uzņēmis no Lukašenko režīma aizbēgušos baltkrievu žurnālistus, kuri kopā ar lietuviešiem gatavos Baltkrievijai paredzētās programmas.
Par "Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība" misiju intervijā Latvijas Radio stāstīja organizācijas prezidents Džeimijs Flaijs, kurš no Vašingtonas ieradies Latvijā uz biroja atklāšanu:
Džeimijs Flaijs: Mums šeit, Rīgā, jau ir gara vēsture. Mums bija birojs šeit līdz 2004. gadam, raidījām vietējai auditorijai un lieliski sadarbojāmies ar latviešiem – tas ir svarīgs aspekts, lai atgrieztos. Bet mēs atgriežamies ar jaunu misiju: primāri – sasniegt krieviski runājošos cilvēkus Krievijā un arī tos, kas patērē informāciju krievu valodā Eiropas Savienībā. Mums kā uzņēmumam ir būtiski darboties 23 valstīs un 27 valodās – tur, kur valdības apspiež žurnālistus, aizver mediju birojus. Tieši šāds izaicinājums bija jāpieņem Krievijā, aizslēdzot biroju Maskavā. Likās – Rīga ir perfekta lokācija, ņemot vērā mūsu vēsturi šeit un nozīmīgo krievu diasporu.
Ieva Puķe: Kāpēc 2004. gadā jums vajadzēja doties prom?
Mēs 2004. gadā slēdzām Latvijas ziņu dienestu, visus dienestus Baltijā, jo kā uzņēmums ideālā variantā drīkstam būt tikai valstīs, kur pastāv draudi un spiediens neatkarīgajiem medijiem. Bet šeit, Latvijā, un arī Lietuvā un Igaunijā neatkarīgie mediji plaukst un attīstās, pēc mūsu darba vairs nebija vajadzības. Skumji, ka citās Eiropas Savienības valstīs nesen bija jāatgriežas. Mēs atvērām birojus Bulgārijā, Rumānijā un Ungārijā. Tie ir digitālie servisi vietējās valodās. Mums tiešām nav šaubu par mediju brīvību Latvijā. Strādājot šeit, fokusējamies uz jaunu auditoriju sasniegšanu Krievijā.
Vai arī Lietuvā tagad ir jauns birojs?
Jā, šonedēļ atgriezāmies arī Viļņā, kur mums bija birojs līdz 2004. gadam. Šis birojs, kas ir nedaudz mazāks, pamatā fokusējas uz Baltkrievijas auditoriju, tas "sedz" Baltkrievijas emigrācijas valdības un Svjatlanas Cihanouskas darbību, ir saistīts ar daudziem neatkarīgajiem baltkrievu medijiem, kas strādā Viļņā. Šī atgriešanās Lietuvā un Latvijā ir daļa no mūsu ekspansijas to notikumu dēļ, kas notiek reģionā – Krievijā un Ukrainā. Mēs gribam dod savu pienesumu plašajā informācijas karā un sasniegt iespējami daudz cilvēku ar godīgām un objektīvām reportāžām.
Vai esat dzirdējis par situāciju ar TV kanāla "Doždj" apraides slēgšanu Latvijā, kādas ir jūsu domas par to?
Mēs pazīstam "Doždj" komandu samērā labi, te ir arī citu neatkarīgo Krievijas mediju redakcijas, un mēs mēģinām būt tām labi partneri. Mūsu situācija atšķiras no viņu. Mums ir licence Čehijā, nelūgsim to Latvijā. Mēs arī ļoti uzmanīgi pieturamies pie saviem redakcionālajiem standartiem, ievērojam čehu licences noteikumus. Esmu dzirdējis, ka "Doždj" tagad ir saņēmis apraides atļauju Nīderlandē, tātad viņiem būs jāseko turienes valsts noteiktajām prasībam. Es pilnībā respektēju Latvijas iestāžu tiesības pieņemt lēmumus par to, ko viņi licencē un kādi ir šo licenču noteikumi.
