Šāds lēmums pieņemts, vērojot, kā LPS darbojās pagājušajā gadā un kā aizstāvējusi pašvaldību intereses. Atgriežoties LPS sastāvā, ieguvēja būšot gan Rīga, gan arī LPS, jo abas puses cer stiprināt savas pozīcijas.
„Ļoti augsti var novērtēt to, ka Pašvaldību savienība strādāja pagājušogad, aizstāvot visu Latvijas pašvaldību intereses. To mēs redzējām, un šajā situācijā Rīga pieņēma lēmumu, ka mums būtu lietderīgi, no visiem aspektiem skatoties, atgriezties Pašvaldību savienībā,” sacīja Ušakovs.
„Mēs izrunājām arī to, ka tuvākajā laikā trīs galvenās aktivitātes būs situācija ar elektrības cenām, tas gan skar ne tikai Rīgu, bet arī citas pašvaldības, situācija ar plāniem ieviest jaunu veselības apdrošināšanas sistēmu, kas arī skars ne tikai Rīgu, bet arī visu Latviju. Un mēs izrunājām arī to, ka Pašvaldību savienība būs galvenie palīgi mums un VARAM, lai izstrādātu grozījumus likumā par pašvaldībām, kur būtu iestrādātas galvaspilsētas funkcijas un kompensācijas normas, kādā veidā Rīga saņem finansiālas kompensācijas par tām funkcijām, ko Rīga pilda kā galvaspilsēta,” skaidroja RD vadītājs.
Arī Jaunsleinis pauda gandarījumu par Rīgas domes lēmumu, piebilstot, ka, esot ārpus LPS, zaudētājas bija abas puses.
Balsojums par atgriešanos LPS sastāvā, visticamāk, notiks marta vidū.
LPS priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis Latvijas Radio raidījumam „Pēcpusdiena” atzina, ka sadarbība ar Rīgu turpinājās arī pēc galvaspilsētas izstāšanās no savienības, taču tā nebija pārstāvēta LPS institūcijās un nemaksāja biedra naudas.
Jaunsleinis pauda pārliecību, ka Rīgas dalība LPS izdevīga gan galvaspilsētai, gan savienībai, jo LPS ir stiprāka, pārstāvot pēc iespējas vairāk pašvaldību, un arī Rīga diskusijās ar valsti neuzstājas viena. Viņš arī atzina, ka LPS gaida atpakaļ arī Krāslavas novadu, kas izstājās no LPS.
Jau ziņots, ka Rīgas dome 2012.gada septembrī, paužot savu sašutumu par LPS panākto vienošanos ar valdību par pašvaldību finansējuma modeli, izstājās no LPS.
