Viena no ielām, ko Rīgā varētu nekaisīt ar sāli, ir Kuldīgas iela Pārdaugavā. Tad uz ceļa vairs neveidotos brūnais sāls un sniega maisījums.
Taču Satiksmes departamentā uzsver, ka sniegu nāktos biežāk izvest. Tādēļ ielas uzturēšanas izmaksas varētu pieaugt divas reizes.
“Skaidrs, ka šis sniegs ir jāšķūrē visu laiku. Tas ir punkts viens. Un punkts divi – šis sniegs, protams, ir jāizved, un tās ir lielas gan savākšanas izmaksas, papildus arī tehnikas vienības, degviela, darba stundas un viss pārējais,” norādīja departamenta vadītājs Emīls Jakrins.
Vēl sāli varētu nekaisīt uz Grostonas un Aizsaules ielām, taču gala lēmums par to vēl nav pieņemts. Galvenais kritērijs – lai nekaisītajās ielās nebūtu intensīva satiksme vai kādi svarīgi objekti.
“Mēs gribam redzēt sabiedrības noskaņojumu, viedokļus par to, kā tas varētu izskatīties. Arī ekspertu diskusiju, ja jau esam nonākuši līdz šādam brīdim,” skaidroja Jakrins.
“Mēs ceram, ka, ņemot vērā, ka šīs ielas būs izvēlētas ne pārāk intensīvas, tad nekādu drošības risku šim eksperimentam nebūs,” skaidroja Jakrins.
Apvienības “Pilsēta cilvēkiem” pārstāvis Māris Jonovs savukārt norādīja, ka “tīrīt ielas vajag, bet tad, kad ir notīrīts, pietiek ar to, ja drusciņ uzkaisi sāli. Nekaisīt vispār – būs problēmas”.
“Bet, tā kā neved sniegu, un vienkārši uz sniega saber sāli, un tā putra maļas pa ielu dienām, nedēļām ilgi, cerībā, ka nokusīs, tas ir super nepareizi gan gājējiem, kuri tiek nošļakstīti un nevar normāli pāriet ielu, gan autovadītājiem, jo tā sniega putra slīd,” norādīja Jonovs.
Jakrins pauda, ka kopumā eksperimentā varētu nekaisīt piecas līdz desmit ielas, kuras tikšot paziņotas nedēļas beigās. Pēc tam varēšot salīdzināt, vai šāda prakse ir labāka par ielu kaisīšanu ar sāli.