Pirms 78 gadiem Rumbulas mežā dzīvību zaudēja 25 000 cilvēku. 1941. gada 30. novembris – tā ir viena no asiņainākajām dienām valsts vēsturē. Šajā datumā nacistiskās Vācijas režīms nošāva lielāko daļu Rīgas geto iemītnieku un ebreju Latvijā.
Jau ceturto gadu pēc kārtas Latvijā nošautos ebrejus piemin pie Brīvības pieminekļa. Šeit nav nedz runu, nedz bojāgājušo fotogrāfiju. Rumbulas traģēdijas upurus piemin klusumā, noliekot svecīti par katru aizgājušo dvēseli.
“Tas ir brīnums, nejaušība, ka es neguļu Rumbulā kā visa mana ģimene. Man bija 16 gadi, un darba spējīgos vīriešus nošķīra nost. Tā tas palika, ka mūs nošķīra nost. Es paliku viens pats un izdzīvoju,” stāsta Marģers Vestermanis, kurš bijis Rīgas geto iemītnieks.
1941. gada 30. novembrī prātam neaptveramā nežēlība sākās jau no paša rīta. Cilvēkus uz mežu dzina bariem. Vīriešiem lika izģērbties līdz apakšveļai, bet sievietēm – pavisam kailām.
Lai gan pagājis tik ilgs laiks, pasākuma organizatori uzsver – ir vajadzīgs atcerēties un parādīt, ka nav vienalga. Uz to norāda Žaņa Lipkes memoriāla direktore Lolita Tomsone: “Man liekas – nav labākas vietas, kur atcerēties par tiem Rumbulas upuriem, jo
tā tomēr ir lielākā civiliedzīvotāju slepkavība Latvijas vēsturē uz Latvijas zemes.
Svecīti nolikt ieradās arī Valsts prezidents Egils Levits. “Protams, šis traģiskais notikums mums ir jāzina,
mūsu vēsturiskajā atmiņā tam ir jābūt savai vietai arī tādēļ, lai mēs izdarītu zināmas mācības arī šodien no šī notikuma,” sacīja Levits.
Svecītes ikviens pie pieminekļa var nolikt līdz pat pulksten desmitiem vakarā.