Irina Jurčenko ir mamma fotogrāfam Dmitro Kozatskim jeb Orestam, kurš iemūžināja un parādīja pasaulei aplenktās rūpnīcas ''Azovstaļ" varoņus fotogrāfijās un videomateriālos. Pirmdien viņa bija Rīgā, lai caur dēla uzņemtajām fotogrāfijām parādītu, ko cilvēki piedzīvoja "Azovstaļ" aplenkumā, kā arī lai vāktu līdzekļus Ukrainas atbalstam. Dmitro Mariupolē bija sākot no kara sākuma, bet no pirmā marta līdz 20. maijam "Azovstaļ" rūpnīcā. Šis laiks bija neziņas un baiļu pilns aplenkto tuviniekiem.
"To bija ļoti grūti pārciest, bet man paveicās mazliet vairāk nekā visiem, jo Dmitrijam bija sakari. Minimāli, bet sakari. Katru dienu viņš man sūtīja plusiņu, dzīvs.
Tas mazais plusiņš nozīmēja ļoti daudz, jo lielākajai daļai puišu un meiteņu, kas bija "Azovstaļ", viņiem nebija sakaru vispār. Es šo plusiņu gaidīju, gaidīju šos piecus burtus – dzīvs, katru sekundi. Es vienkārši lūdzos un prasīju dievam, lai viņš ātrāk atsūtītu, ka ir dzīvs," stāstīja Irina.
Viņa parādīja fotogrāfiju, kurā Dmitro redzams, atgriežoties pēc Krievijas gūstā pavadītiem vairākiem mēnešiem. Tie pavadīti Oleņivkā, netālu no vietas, kur Krievijas ar raķetēm apšaudītā cietumā tika nogalināti 53 "Azov" pulka karavīri, gūstekņi.
"Tur krievu necilvēki sarīkoja teroraktu. Mēs gaidījām šos bojāgājušo sarakstus.
Es redzēju, ka tur nav mana dēla, bet man vieglāk nekļuva, jo gāja bojā puiši, kuri vienkārši aizstāvēja savu zemi," uzsvēra Irina.
Dmitro atgriezās 21. septembrī un tagad atkal fotografē. Par gūstā pavadīto laiku viņš nevienam daudz nestāsta, jo baiļojas par joprojām sagūstīto biedru dzīvību. Ne visi ir atgriezušies. Piemēram, bildē redzamā Valērija Nava joprojām ir gūstā. Lai "Azovstaļ" varoņu stāstu parādītu pasaulei, viņš kopā ar mammu rīko fotogrāfiju izstādes un to izsoles, lai vāktu līdzekļus Ukrainas atbalstam.
