Rīgā mazāk pieslēdz apkuri nekā pērn
Siltumapgādes uzņēmumā "Rīgas siltums" informēja, ka apkurei līdz septembra beigām bija pieslēgti 537 objekti jeb 6,5% no visiem, kam uzņēmums piegādā siltumu. Lielākā daļa ir nevis daudzdzīvokļu mājas, bet gan izglītības un ārstniecības iestādes. Bet ir arī dzīvojamās mājas.
Uzņēmuma pārstāve Linda Rence pastāstīja: "Ja mēs salīdzinām datus ar iepriekšējo periodu, tad, protams, ka ir mazāk. Tas ir saistīts ar vairākiem faktiem. Viens no tiem ir āra gaisa temperatūra, kas ir pietiekami augsta. Ņemot vērā potenciālos siltuma tarifus, tad tas ir arī taupības elements. Ir arī klienti, kas mājā ir pārrunājuši un vienojušies, ka apkuri pieslēgs tad, kad trīs dienas pēc kārtas āra gaisa temperatūra nepārsniegs astoņus grādus."
Savukārt "Rīgas namu pārvaldnieka" (RNP) paspārnē ir vairāki tūkstoši daudzdzīvokļu māju, kurām ir centralizētā apkure, bet šobrīd neviena no tām ar apkures pieslēgšanu nesteidzas. Citus gadus šajā periodā siltumu piegādāja jau 10–20 namiem, šogad – nevienam.
"RNP šobrīd vēl nav sācis centralizētu apkures pieslēgšanu, un šobrīd nav arī iesniegumu, ka būtu jāpieslēdz ātrāk," komentēja RNP pārstāvis Krists Leiškalns. Viņš skaidroja, ka joprojām Rīgā vairumam māju ir vertikālās vienas caurules apkures sistēmas un tajās nav iespējas regulēt apkures temperatūru dzīvokļos.
"Ja mēs runājam tieši par lēmumu mazināt šogad apkures temperatūru, tad RNP par šo jautājumu jau sprieda mēnesi pirms Ministru kabineta noteikumu pieņemšanas. Jā, mēs šogad plānojam šo temperatūru mazināt. Par cik?
Plāns bija tieši, ka, ņemot vērā realitāti, tie varētu būt 1–2 grādi vairumā māju. Būs atsevišķas mājas, kur šis kritums būs lielāks.
Ir tādas mājas, kurās vēsturiski kopības turējušas augstāku šo temperatūru. Tieši komforta dēļ. Galvenais izaicinājums veco apkures sistēmu dēļ ir nodrošināt vienmērīgu temperatūru visos nama dzīvokļos. Tuvākais dzīvoklis sadalei nozīmē, ka temperatūra būs augstāka. Savukārt galējie dzīvokļi, vistālāk no sadales, būs tie, pēc kuriem regulēs apkures temperatūru," stāstīja Leiškalns.
Rīgas iedzīvotāji ir bijuši kūtri, lai kaut ko darītu lietas labā, piemēram, dzīvokļos pie radiatoriem uzliktu ierīci jeb alokatoru, kas uzskaita patērēto siltumu. RNP un "Rīgas siltums" jau kopš vasaras gan medijos, gan pašu rīkotos semināros iedzīvotājiem stāsta par iespējām ietaupīt. Interese par to ir bijusi, bet līdz reāliem darbiem neviena Rīgas daudzdzīvokļu māja nav nonākusi.
Leiškalns skaidroja iemeslus: "Ir daudzi cilvēki, kurus tas interesē. Bet lēmumam, ka ir jāveic šī nelielā pārbūve un katram radiatoram jāuzliek apvads, lai varētu veikt šo regulāciju atbilstoši nepieciešamībai, jābūt kopīgam. Jāsaprot, ka katra radiatora pārbūve un aprīkošana ar alokatoru vidēji izmaksā no 150–170 eiro. Šobrīd cilvēki šo investīciju atliek."
Arī "Rīgas siltuma" pārstāve Rence uzsvēra, ka klupšanas akmens ir arī kopības lēmuma pieņemšana, jo par alokatoru uzlikšanu dzīvokļos ir jāvienojas vismaz 51% nama iedzīvotāju.
"Parunājoties ar rīdziniekiem, mēs diezgan bieži dzirdam argumentu, ka mēs te daži esam, kas par to lietu "degam", un mums šķiet, ka to visu vajag, bet, lai visas mājas iedzīvotāju atbalstu savāktu, tas ir sarežģīti un grūti. Tas ir tas, ko visbiežāk norāda," stāstīja Rence.
Arī uzrunātie rīdzinieki nogaida ar apkures pieslēgšanu
Arī Latvijas Radio uzrunātie rīdzinieki ir vienisprātis – apkure šoruden jāpieslēdz vēlāk, sakot, ka pagaidām dzīvoklī nav auksti un vienmēr var uzvilt arī siltas vilnas zeķes. Savukārt taujāti, vai ir ko dzirdējuši par iespēju katrā dzīvoklī uzskaitīt patērēto siltumu un maksāt mazāk, rīdzinieki atklāja, ka par šo iespēju ir lietas kursā, bet netic, ka lielākā daļa mājas iedzīvotāju būtu gatavi maksāt par ierīces uzlikšanu.
Uzvelku siltās drēbes, un man ir normāli. Man patīk svaigs gaiss.
Būtu gatava, ka vēlāk pieslēdz siltumu?
Jā.
Vai esat dzirdējusi par iespēju, ja lielākais mājas iedzīvotāju skaits vienojas, ka dzīvokļos pie radiatoriem var uzlikt alokatoru, kas uzskaita patērēto siltumu?
Tikai ne mūsu mājā.
Kādēļ?
Mums ir nenormāli mājas iedzīvotāji. Tam nebūtu atbalsts. Tur tādi jocīgi cilvēki dzīvo. Tas ir ārprāts.
**
Apkuri vajag pieslēgt tad, kad ārā būs mīnusos grādi. Nevajag tagad cilvēkus lutināt.
Vai jums patlaban dzīvoklī vēl ir silti, omulīgi?
Silti. Tikai vajag vilnas zeķītes uzvilkt, džemperi. Kad kurina, tad es mājās vasaras kleitiņā staigāju. Priekš kam? Mēs zinām, ka noteikti būs dārgāk. Vajag ekonomiski dzīvot.
**
Ņemot vērā tarifu un prognozes, tad, jā, esmu gatava, ka vēlāk pieslēdz apkuri.
Vai tagad jau ir auksti?
Vēl ne, no rītiem ir grūtāk. Bet, kamēr saule spīd un māja uzsilst, ir labi.
**
Vēl es neesmu gatava. Man mājās ir ļoti silti, 21 grāds. Neuzskatu, ka vajag sildīt.
Vai esat dzirdējusi par iespēju, ka dzīvokļos pie radiatoriem var uzlikt alokatoru, kas uzskaita patērēto siltumu?
Jā, esmu dzirdējusi un būtu gatava par to maksāt.
Bet tur ir tā, ka jāsavāc 51% mājas iedzīvotāju balsu. Vai jūsu mājas iedzīvotāji varētu tās savākt?
Es domāju, ka ne. Mēs nesavāksim. Cilvēki nav gatavi maksāt.
**
Dzīvoju jaunā projekta mājā, un mums vēl nav auksti.
Vai jūsu mājā dzīvokļos pie radiatoriem ir uzlikti alokatori?
Jā. Varam regulēt siltumu. Kad pieslēgs apkuri, tad situācijās, kad kaut kur brauksim, tad siltumu varam samazināt un līdz ar to ietaupīt. Pirms tam dzīvoju vecajā mājā, vienistabas dzīvoklī. Kad es pārcēlos uz šo divu istabu dzīvokli jaunajā projektā, tad rēķins par siltumu ir tāds pats.
**
Man mājās ir regulējamie radiatori, līdz ar to mēs paši nosakām siltuma patēriņu.
Vai ir jūtams ietaupījums?
Teikšu tā – reiz pamēģināju noslēgt siltumu. Apaukstējos un zālēs iztērēju vairāk nekā par siltumu.
Varbūt par daudz noslēdzāt? Par cik grādiem?
Es noslēdzu pavisam, jo man dzīvoklis ir dienvidu pusē un saule māju uzsilda. Grādi bija kādi 18. It kā jau nekas traks, bet kopā ar mitrumu... sanāca saaukstēties. Jāizvērtē – veselība vai siltums.
